Spiritual Radio Marija Latvija
Ticība | pr. Vitālijs Filipenoks | Gavēņa kalendārs e27 | 23.03.2020, pr.

Gavēņa laika 23. diena - TICĪBA

Ticība ir sākums un reizēm pat priekšnosacījums daudziem svarīgiem notikumiem mūsu dzīvēs. Piedzīvojot grūtības, varam sniegt liecību citiem, saglabājot mieru, kas balstīts nevis racionālā aprēķinā vai ignorancē pret notiekošo, bet gan saglabājot paļāvību uz Dievu, kas dod jēgu cilvēciskiem pūliņiem. Bieža Svēto Rakstu lasīšana ļaus šim ticības skatījumam, kura centrā ir Kristus, kļūt par dzīves pamatakmeni.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 4, 43-54) Tajā laikā Jēzus no Samarijas aizgāja uz Galileju. Jēzus pats bija liecinājis, ka pravietis savā dzimtenē netiek cienīts. Bet, kad Viņš nonāca Galilejā, galilejieši Viņu uzņēma, jo bija redzējuši visu, ko Viņš svētku dienā darīja Jeruzalemē, tā kā arī viņi paši bija ieradušies uz svētkiem.
Tad Jēzus atkal nonāca Galilejas Kānā, kur Viņš ūdeni bija pārvērtis par vīnu. Un tur bija kāds ķē­niņa ierēdnis, kura dēls slimoja Kafarnaumā. Viņš, dzirdot, ka Jēzus no Jūdejas ir ieradies Galilejā, aizgāja pie Viņa un lūdza, lai Viņš aizietu un izdziedinātu viņa dēlu, jo tas bija tuvu nāvei.
Jēzus viņam sacīja: “Ja jūs neredzēsiet zīmes un brīnumus, jūs neticēsiet.” Ķēniņa ierēdnis Viņam atbildēja: “Kungs, atnāc, kamēr mans dēls vēl nav nomiris.” Jēzus viņam teica: “Ej! Tavs dēls dzīvo.” Cilvēks ieticēja vārdiem, ko Jēzus viņam teica, un aizgāja.
Bet, kamēr ķēniņa ierēdnis vēl bija ceļā, viņa kalpi izsteidzās tam pretī, sacīdami, ka viņa dēls dzīvo. Tad viņš tiem pajautāja par stundu, kurā dēlam bija kļuvis labāk. Tie atbildēja: “Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstāja.” Tad tēvs saprata, ka tā bija stunda, kad Jēzus viņam pateica: “Tavs dēls dzīvo.” Un viņš un viss viņa nams ieticēja.
Šis bija jau otrais brīnums, ko Jēzus izdarīja, no Jūdejas atnācis uz Galileju. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Christus Vivit":
Viņš ir dzīvs! Šī patiesība mums jāatceras bieži, jo mums draud briesmas Jēzu Kristu uztvert tikai kā labu paraugu no tālas pagātnes, kā atmiņas, kā to, kas mūs atpestījis pirms diviem tūkstošiem gadu. Tas mums neko nelīdzētu – tas mūs atstātu bez izmaiņām, mūs neatbrīvotu. Tas, kurš pārpludina mūs ar savu žēlastību, atbrīvo un pārveido, dziedina un mierina, ir Kāds, kurš dzīvo. Tas ir augšāmcēlies Kristus, pārdabiskas dzīvības pilns, bezgalīgā gaismā ietērpts. Tāpēc svētais Pāvils teica: “Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir jūsu ticība.” (1 Kor 15, 17) (Christus vivit, 124)

Jautājumi pārdomām:
Kam ir pievērst mans skatiens - šodien, šajā brīdī?
Ko man nozīmē ticība?
Cik bieži es lasu Svētos Rakstus, un kā tas ietekmē manu ticību?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):
go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:
go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.
Lielais gavēnis, 2020. gada februāris/marts