Tajās dienās Nāmans, Sīrijas ķēniņa karaspēka virspavēlnieks, bija liels sava kunga priekšā un augsti godāts, jo caur viņu Kungs bija devis uzvaru Sīrijai. Bet šis drošsirdīgais vīrs bija spitālīgs. No Sīrijas bija izgājuši sirotāji un pārveduši gūstā no Izraēļa zemes mazu meitenīti, kas tagad bija Nāmana sievas kalpībā. Viņa sacīja savai pavēlniecei: “Kaut mans kungs būtu bijis pie pravieša, kas ir Samarijā! Tas noteikti viņu izdziedinātu no viņa spitālības.” Tāpēc Nāmans iegāja pie sava kunga un teica viņam, sacīdams: tā un tā runāja meitene no Izraēļa zemes. Un Sīrijas ķēniņš viņam atbildēja: “Ej! Un es nosūtīšu vēstuli Izraēļa ķēniņam.” Viņš, paņēmis līdzi desmit talentus sudraba, seštūkstoš siklus zelta un desmit kārtas svētku drēbju, devās ceļā un Izraēļa ķēniņam aiznesa vēstuli, kurā bija šādi vārdi: “Kad tu saņemsi šo vēstuli, tad zini, ka es sūtu pie tevis savu kalpu Nāmanu, lai tu viņu izdziedinātu no viņa spitālības.” Izlasījis vēstuli, Izraēļa ķēniņš pārplēsa savas drēbes un izsaucās: “Vai tad es esmu Dievs, ka varētu nonāvēt un atkal atdzīvināt? Jo šis taču sūta pie manis, lai es izdziedinu cilvēku no viņa spitālības! Ņemiet vērā un skatieties, vai tik viņš nemeklē strīda iemeslu pret mani!” Bet, kad Dieva vīrs Elisejs dabūja dzirdēt, ka Izraēļa ķēniņš esot pārplēsis savas drēbes, viņš sūtīja tam ziņu, sacīdams: “Kāpēc tu plosīji savas drēbes? Lai viņš atnāk pie manis un lai zina, ka Izraēlī ir pravietis!” Tā ieradās Nāmans ar zirgiem un ratiem un apstājās pie Eliseja nama durvīm. Bet Elisejs lika iziet pie viņa sūtnim, sacīdams: “Aizej un septiņas reizes nomazgājies Jordānā! Un tava miesa atgūs veslību, un tu kļūsi tīrs.” Nāmans sadusmojies aizgāja, sacīdams: “Es domāju, ka viņš izies ārā pie manis un stāvēdams piesauks Kunga, sava Dieva, vārdu, un ar savu roku aizskars spitālīgo vietu, un mani izdziedinās. Vai tad Abana un Farfara, Damaskas upes, nav labākas nekā visi Izraēļa ūdeņi? Vai tad es tajās nebūtu varējis mazgāties un kļūt tīrs?” Bet, kad viņš dusmās apgriezās un devās projām, pie viņa piegāja viņa kalpi un tam sacīja: “Ja pravietis tev būtu licis izdarīt lielu lietu, tu noteikti to izpildītu; tāpēc jo vairāk tagad, ja jau viņš tev ir teicis, – mazgājies, un tu kļūsi tīrs!” Tad viņš nokāpa lejā un iegremdējās Jordānā septiņas reizes saskaņā ar Dieva vīra vārdiem. Un viņa miesa kļuva atkal vesela kā maza bērna miesa, un viņš tapa tīrs. Un, ar visiem saviem pavadoņiem atgriezies pie Dieva vīra, viņš gāja un nostājās tā priekšā, un sacīja: “Patiesi, es zinu, ka virs zemes Dieva nav citur kā tikai Izraēlī!”
/2 Ķēn 5, 1-15a/

Šīs dienas rakstu vieta ir piesātināta ar interesantu notikumu gaitu, ļoti cilvēcīga un saprotama. Varam pārdomāt tādu jautājumu kā rīcība. Redzam vergu meitenes drosmīgo rīcību piedāvāt risinājumu. Redzam Nāmanu, kurš saskata iespēju un dodas pie sava valdnieka saņemt atbalstu. Sastopam Izraēla ķēniņu, kurš Nāmana rīcību uzlūko ar aizdomām. Tāpat ir arī Elijs, kurš uzņemas atbildību atrisināt situāciju. Sastopam arī Nāmana dusmas, ka pravietis nerīkojas tā kā viņš bija sagaidījis. Visbeidzot ir Nāmana kalpi, kuri pārliecina Nāmanu izpildīt uzdoto uzdevumu. Par ko tad ir stāsts? Esam aicināti lūgt un gavēt par nozīmīgām rīcībām. Mūsu atbalsts, vārdi, rīcība var būt izšķiroša citu cilvēku dzīvēs. Pāri visam esam aicināti neļauties šaubām, lai tās nepārņem mūsu sirdis. Lūdzam par katru mūsu rīcību, lai tā ir Dievam par godu un svētību līdzcilvēkiem. Nebaidīsimies pieņemt kādu nozīmīgu lēmumu.

Kas motivē Tavu rīcību?
Kā tu esi piedzīvojis, ka tava izvēle, tava rīcība ir par svētību citiem?
Kādu nozīmīgu rīcību vari veikt šodien?



    Radioshow