Jēzus uzlūko pazemīgos
Labi tai, kas ir ticējusi, ka tas, ko Dievs licis viņai sacīt, piepildīsies." Un Marija sacīja: "Mana dvēsele slavē To Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju, jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu, jo Varenais lielas lietas pie manis ir darījis, un svēts ir Viņa Vārds, un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas. Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izklīdinājis tos, kas ir lieli savā sirdsprātā. Viņš varenos nogāzis no augstiem troņiem un paaugstinājis zemos. Izsalkušo Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus. Viņš gādājis par Savu kalpu Israēlu un pieminējis Savu žēlastību, kā viņš runājis uz mūsu tēviem, uz Ābrahāmu un viņa dzimumu mūžīgi." Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ savās mājās.
/Lk 1:46-56/

"Liturģija mums piedāvā pārdomāt sastapšanos starp Mariju un Elizabeti. Šajā apmeklējumā, kas nebija tikai tikšanās starp divām radiniecēm, bet arī divām mātēm un viņu dēliem, Marija saņēma inspirāciju (iedvesmu) izdziedāt savu dziesmu, kuru mēs dēvējam par Magnificat.
Šis vārds ir samērā zīmīgs, arī domājot par dziesmas saturu.
Tajā nav runa tikai par to, ka Marijai ir iemesli augsti slavēt Dievu, bet par Dieva varenību - Dievs ir tas, kas vareni darbojas, nevis cilvēki.
Cilvēki, augstos krēslos, zaudēja savu augstumu, bet pazemīgā Marija tika paaugstināta un nezaudēja šo savu paaugstinājumu.
Pirmais cilvēks, kas godināja Mariju, bija Elizabete, - ar vārdiem:
""Tu esi augsti teicama starp sievām, un augsti teicams ir tavas miesas auglis.""

Viņa jau no sākuma bija pazemīga.
Marija redzēja sevi kā kalponi, tā bija viņas identitāte, un tādēļ - paklausīga Dievam.
Viņa nelūdza pēc šī uzdevuma, bet bija paklausīga, kad tas tika dots.
Viņa nejautāja - kāpēc es, vai nesacīja, lai labāk cits to dara.
Eņģeļa apmeklējumu Marija noslēdza ar vārdiem:
""Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda.""
Un, ar šiem vārdiem, Marija ļauj brīnumam notikt ar viņu.
Dievs neuzbāžas, bet, kad cilvēks redz sevi kā Dieva kalpu, nevis katrs ir pats sev Kungs un noteicējs, var notikt lielas lietas.

Tā arī mēs, kā Baznīcas kopiena, esam Dieva kalpi kā kopiena un līdz ar to arī individuāli.
Jautājums ir - vai mēs dzīvojam kā kalpi un kalpones un, līdzīgi Marijai, sakām savu ""Lai notiek"".

Bet pāri visam šajā stāstā mēs zinām to, ka brīnumainais bērns, kuru viņa nes savā klēpī dziedot savu slavas dziesmu, ir vislielākais kalps. Mēs dzirdam, ka Dieva Dēls bija pazemīgs, paklausīgs un kā Dievs viņu paaugstināja.
Viņš jau bija visaugstākā krēslā pie Dieva Tēva labās rokas, bet pats pazemojās.
Dieva Dēls ir pazemīgs pat būdams visaugstākajā pozīcijā.
Mums vajadzētu būt pazemīgiem, jo, kā radītiem cilvēkiem, mums nav ko sevi paaugstināt Dieva priekšā.
Jēzus meklē pazemīgos:
“Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.” /Mt. 5:3/
Tā mēs esam aicināti būt pazemīgi un ļaut Dievam darboties ar mums un caur mums, kad mēs esam paklausīgi viņa pavēlēm un aicinājumiem.
Lūdzot un ieklausoties Dieva Vārdos gan individuāli, gan kopā, Dievs dod mums savu Svēto Garu, lai mēs varam sadzirdēt Viņa gribu un vadību.
Un tad, kad mēs to sadzirdam, ir svētīgi, ja mēs arī tām sekojam.
Jaunavas Marijas vienīgā pavēle, kas mums ir saglabājusies Svētajos Rakstos, ir kāzās Kānā kalpotājiem teiktie vārdi:
“Ko Viņš (Jēzus) jums teiks, to darait!”
Domājot par Jaunavu Mariju un Jāzepu, mēs redzam, cik interesanta bija viņu dzīve, pateicoties tam, ka viņi bija paklausīgi Dieva vadībai.

Jautājumi pārdomām:

  • Vai esi gatavs, vai esi gatava izaicinājumam turpināt pazemībā ieklausīties Dieva Vārdos pēc Viņa vadības, to sadzirdēt un arī tai sekot kopā ar Jēzu?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis bīskaps Hans Martins Jensons.

Translate this for me

    Radioshow
    • Release Date: 12/22/2020 6:00 AM
    • www.RML.lv | Ojāra Vācieša iela 6, Riga, Latvia | +371 266 77 272
    Full Link
    Short Link (X/Twitter)
    Download Video Preview for sharing