Tas nav jūsu Tēva, kas ir debesīs, prāts, ka viens no šiem mazajiem pazustu.
/Mt 18, 14. Adventa II nedēļas otrdienas evaņģēlijs (Mt 18, 12-14)/

Dieva acīs katrs no mums ir kaut kas īpašs. Katrs tiek uzlūkots ar īpašu skatienu. Un katram no mums ir jānonāk līdz šai pieredzei tikt uzlūkotam ar īpašu, tikai tev domātu un veltītu skatienu. Tā ir vispatiesākā mīlestības pieredze — tas, kurš jūtas mīlēts, jūtas īpašs (vienreizīgs). Kad tu kādu mīli, tu uzlūko viņu citādi; kad kādu mīli, esi pret to labvēlīgs. Šī īpašā skatiena un īpašas labvēlības pieredze ir pārveidojošs spēks, kas pagāž mūsu dzīvi kājām gaisā. Tādā veidā, kādā Dievs mīl tevi, Viņš mīl tikai tevi. Otru Viņš mīl tā, kā Viņš mīl otru. Cik bieži man sev jāatgādina, ka tas ir prieka, nevis skaudības iemesls.
Šis prieks ir vēl viena Dieva klātbūtnes zīme, kas mums tiek atklāta adventā. Svētais pāvests Pāvils VI saka, ka «prieks dzimst no noteikta skatiena uz Dievu un uz cilvēku» (Gaudete in Domino, 1975. gada 9. maijs). «Mūsu prieks ir vislabākais veids kādā sludināt kristietību», teiks svētā māte Terēze.
Prieks būt mīlētam. Izdzīvot patiesi šo stāvokli nozīmē nepaturēt šo prieku vienīgi sev, bet dalīties tajā. Pārveidojoša pieredze. Bet kādas tam ir sekas manā dzīvē? Dominikāņu teologam tēvam Režinalam Garrigu-Lagranžam (Réginald Garrigou-Lagrange) pieder zīmīgi vārdi: «Baznīca ir nepiekāpīga principos, jo tā tic un iecietīga praksē, jo tā mīl. Savukārt Baznīcas ienaidnieki ir iecietīgi principos, jo netic un nepiekāpīgi praksē, jo nemīl. Baznīca atbrīvo grēciniekus, Baznīcas ienaidnieki atbrīvo grēkus» (Dieu, son existence et sa nature. Solution Thomiste des antinomies agnostiques, Paris 1950, 725). Mīlestības prieka pieredze ir atbrīvojošas patiesības pieredze.
«Nāc, Kungs Jēzu!» Viņš nāk, lai neviens no mums nepazustu.
Šodien tu vari beigt sevi žēlot un sajusties īpašs: Dieva mīlēts.



    Radioshow
    • Release Date: 12/12/2023 3:11 PM
    • www.RML.lv | Ojāra Vācieša iela 6, Riga, Latvia | +371 266 77 272