Spiritual Radio Marija Latvija
Dieva ciešanas | bīskaps Viktors Stulpins | Gavēņa kalendārs e45 | 10.04.2020, pk.

Gavēņa 39. diena - DIEVA CIEŠANAS

Kristus, pasaules Karaļa, nāve apkaunojošā un mokošā veidā ir paradokss. Kāpēc nevarētu būt cits veids, kā nodot vēstījumu par mīlestību? Tomēr Kristus rīcība atklāj pilnīgu mīlestību - nesavtīgu, tomēr apzinātu gatavību sevi sniegt kā upuri. Šajā lēmumā un pilnīgas žēlsirdības žestā jebkuras ciešanas var iegūt jēgu, jo tās var kļūt par veidu, kā dot sevi, mīlēt pāri grūtībām, meklēt jaunas perspektīvas dzīvei.

Mūsu Kunga Jēzus Kristus ciešanu apraksts, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 18, 1–19, 42) K – Kristus vārdi
E – evaņģēlista vārdi
C – citu atsevišķu personu vārdi
P – vairāku personu vai pūļa vārdi E Pēc Pēdējām vakariņām Jēzus ar saviem mācekļiem aizgāja pāri Cedronas strautam. Tur bija dārzs, kurā iegāja Viņš un Viņa mācekļi.
Bet arī Jūdass, kas Viņu nodeva, zināja šo vietu, jo Jēzus tur bieži sapulcējās ar saviem mā­cekļiem. Tāpēc Jūdass, pasaucis kareivju nodaļu un augsto priesteru un farizeju kalpus, devās uz turieni ar lukturiem, lāpām un ieročiem. Bet Jēzus, zinādams visu, kam bija jānāk pār Viņu, izgāja pretī un tiem sacīja: K “Ko jūs meklējat?” E Tie Viņam at­bildēja: P “Jēzu Nācarieti.” E Viņš tiem sacīja: K “Es tas esmu!” E Tie atkāpās un nokrita pie zemes. Tad Viņš tiem otrreiz jautāja: K “Ko jūs meklējat?” E Bet tie sacīja: P “Jēzu Nācarieti.” E Jēzus atbildēja: K “Es jums teicu: tas esmu Es. Tādēļ, ja jūs meklējat mani, tad ļaujiet šiem aiziet!” E Tas notika, lai piepildītos vārdi, ko Viņš bija teicis: “Nevienu no tiem, kurus Tu man devi, Es nepazaudēju.”
Tad Sīmanis Pēteris, kuram bija zobens, izvilka to un cirta virspriestera kalpam, un nocirta viņa labo ausi. Bet kalpa vārds bija Malhuss. Tad Jēzus sacīja Pēterim: K “Bāz zobenu makstī! Vai tad man nav jāizdzer biķeris, ko Tēvs man ir devis?”
E Tad kareivju nodaļa un virsnieku un jūdu kalpi apcietināja Jēzu un, Viņu sasējuši, aizveda vispirms pie Annasa, jo tas bija tā gada virspriestera Kaifasa sievastēvs. Bet Kaifass bija tas, kurš jūdiem bija devis padomu: “Ir labāk, ka viens cilvēks mirst par tautu.”
Bet Sīmanis Pēteris un otrs māceklis sekoja Jēzum. Šis māceklis bija virspriesterim pazīstams un kopā ar Jēzu iegāja virspriestera pagalmā. Bet Pēteris stāvēja ārā pie vārtiem. Tad šis otrais māceklis, kas bija pazīstams virspriesterim, izgāja un, parunājis ar vārtu sargātāju, ieveda iekšā Pēteri. Bet kalpone – vārtu sargātāja – Pēterim sacīja: C “Vai tik arī tu neesi viens no šī cilvēka mācekļiem?”
E Viņš atbildēja: C “Neesmu.” E Bet kalpi un sulaiņi, sakūruši uguni, stāvēja un sildījās, jo bija auksts. Un arī Pēteris nostājās starp tiem un sildījās.
Tad virspriesteris jautāja Jēzum par Viņa mā­­cekļiem un Viņa mācību. Jēzus viņam atbildēja: K “Es atklāti runāju pasaulei. Es vienmēr mācīju sinagogā un svētnīcā, kur sanāk visi jūdi, un neko neesmu mācījis slepenībā. Kāpēc tu jautā man? Pajautā tiem, kas dzirdēja, ko Es tiem sacīju! Lūk, viņi zina, ko Es teicu.”
E Bet, kad Viņš to pateica, viens no klātesošajiem kalpiem cirta Jēzum pļauku, sacīdams: C “Vai tā Tu atbildi virspriesterim?” E Jēzus tam sacīja: K “Ja Es slikti pateicu, tad pierādi, ka slikti. Bet, ja labi, kāpēc tu mani sit?” E Pēc tam Annass Viņu sasietu aizsūtīja pie virspriestera Kaifasa.
Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tad tie viņam sacīja: P “Vai arī tu neesi viens no Viņa mācekļiem?” E Viņš liedzās un sacīja: C “Es neesmu.” E Viens no virspriestera kalpiem, radinieks tam, kuram Pēteris nocirta ausi, teica: C “Vai tik es neredzēju tevi dārzā kopā ar Viņu?” E Tad Pēteris atkal noliedza. Un tūlīt iedziedājās gailis.
No Kaifasa tie aizveda Jēzu uz tiesas namu. Bija agrs rīts. Paši tie negāja iekšā tiesas namā, lai ne­paliktu nešķīsti un lai varētu ēst Pashu.
Tādēļ Pilāts izgāja pie tiem ārā un sacīja: C “Kādu apsūdzību jūs ceļat pret šo cilvēku?” E Tie at­bildēja viņam, sacīdami: P “Ja Viņš nebūtu ļaundaris, mēs tev Viņu nenodotu.” E Tad Pilāts tiem teica:
C “Ņemiet Viņu jūs un tiesājiet saskaņā ar savu Likumu!” E Jūdi viņam atbildēja: P “Mēs nevienu nedrīkstam nonāvēt.”
E Tā piepildījās Jēzus vārdi, ko Viņš teica, norādīdams, kādā nāvē Viņam būs jāmirst.
Tad Pilāts atkal iegāja tiesas namā un, iesaucis Jēzu, Viņam sacīja: C “Vai Tu esi jūdu ķēniņš?”
E Jēzus atbildēja: K “Vai tu pats no sevis to saki, vai arī citi par mani tev ir stāstījuši?” E Pilāts teica: C “Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un augstie priesteri man Tevi nodeva. Ko Tu izdarīji?’’ E Jēzus atbildēja: K “Mana Valstība nav no šīs pasaules. Ja mana Valstība būtu no šīs pasaules, mani kalpi cīnītos, lai Es netiktu nodots jūdiem. Bet tagad mana Valstība nav no šejienes.” E Tad Pilāts Viņam sacīja: C “Tātad Tu esi ķēniņš?” E Jēzus atbildēja: K “Jā, Es esmu ķēniņš. Tāpēc Es esmu dzimis un tāpēc nācis pasaulē, lai liecinātu par patiesību. Katrs, kas ir no patiesības, klausa manai balsij.”
E Pilāts Viņam teica: C “Kas tad ir patiesība?”
E Un, to pateicis, viņš atkal izgāja ārā pie jūdiem un tiem sacīja: C “Es neatrodu Viņā nekādas vainas. Bet jums ir ieradums, ka es jums Pashas svētkos vienu atbrīvoju. Vai gribat, lai es jums atlaižu jūdu ķēniņu?” E Bet tie atkal sāka kliegt, sacīdami: P “Ne Viņu, bet gan Barabu!” E Bet Baraba bija laupītājs.
Tad Pilāts ņēma Jēzu un lika Viņu nošaustīt. Un kareivji, no ērkšķiem nopinuši vainagu, uzlika to Viņam galvā un Viņu apsedza ar purpura apmetni. Tie gāja Viņam klāt un sacīja: P “Sveicināts, jūdu ķēniņ!” – E un sita Viņam vaigā.
Un Pilāts vēlreiz izgāja ārā un tiem sacīja: C “Lūk, es Viņu izvedu ārā pie jums, lai jūs zinātu, ka es neatrodu Viņā nekādas vainas.” E Tā Jēzus ērkšķu vainagā un purpura apmetnī izgāja ārā. Un Pilāts tiem teica: C “Lūk, cilvēks!”
E Augstie priesteri un kalpi, ieraudzījuši Viņu, sāka kliegt, sacīdami: P “Sit krustā! Sit krustā!” E Pilāts tiem sacīja: C “Ņemiet Viņu jūs un sitiet krustā, jo es Viņā vainas neatrodu.” E Jūdi viņam at­bildēja: P “Mums ir Likums, un pēc Likuma Viņam jāmirst, jo Viņš sevi ir uzdevis par Dieva Dēlu.”
E Kad Pilāts izdzirdēja šos vārdus, viņš izbijās vēl vairāk un, iegājis atkal tiesas namā, Jēzum jautāja: C “No kurienes Tu esi?” E Bet Jēzus viņam nedeva atbildi. Tad Pilāts Viņam sacīja: C “Tu man ne­atbildi? Vai Tu nezini, ka man ir vara Tevi atbrīvot un vara Tevi sist krustā?” E Jēzus atbildēja: K “Tev nebūtu nekādas varas pār mani, ja tā tev nebūtu dota no augšas. Tādēļ tam, kurš mani tev nodeva, ir lielāks grēks.”
E No šī brīža Pilāts centās Viņu atlaist. Bet jūdi kliedza, sacīdami: P “Ja tu Viņu atlaidīsi, tu neesi ķeizara draugs! Katrs, kas sevi taisa par ķēniņu, pretojas ķeizaram.” E Tad Pilāts, izdzirdējis šos vārdus, izveda Jēzu ārā un pats apsēdās tiesneša krēslā tajā vietā, kas saucās Litostrota, bet ebrejiski Gabata. Bet tas bija Sagatavošanās dienā pirms Pashas, ap sesto stundu. Un viņš jūdiem sacīja: C “Lūk, jūsu ķēniņš!” E Bet tie kliedza: P “Nost! Nost! Sit Viņu krustā!” E Pilāts tiem teica: C “Vai es lai situ krustā jūsu ķēniņu?” E Augstie priesteri atbildēja: P “Mums nav ķ?ni?a, tikai ēniņa, tikai ķeizars!”
E Tad viņš atdeva tiem Jēzu krustā sišanai. Un tie Jēzu paņēma. Un Viņš, nesdams savu krustu, izgāja uz vietu, ko sauc par Galvaskausa vietu, bet ebrejiski par Golgātu. Tur tie piesita Viņu krustā un kopā ar Viņu divus citus, vienā un otrā pusē, bet vidū Jēzu. Pilāts uzrakstīja arī vainas apzīmējumu un lika novietot uz krusta. Bet uzrakstīts bija: “Jēzus Nācarietis, jūdu ķēniņš.”
Šo uzrakstu lasīja daudzi jūdi, jo vieta, kur Jēzus bija piesists krustā, bija tuvu pilsētai un rakstīts bija ebreju, latīņu un grieķu valodās. Tad jūdu augstie priesteri Pilātam sacīja: P “Neraksti: “Jūdu ķēniņš,” – bet gan: “Viņš teica: Es esmu jūdu ķēniņš.”” E Pilāts atbildēja: C “Ko rakstīju, to uzrakstīju!”
E Bet kareivji, piesituši Jēzu krustā, paņēma Viņa drēbes un sadalīja četrās daļās, katram kareivim pa daļai, un paņēma arī svārkus. Bet svārki nebija šūti, bet gan austi vienā gabalā no augšas līdz apakšai. Tāpēc tie sacīja cits citam: P “Negriezīsim tos, bet metīsim kauliņus, kuram tie piederēs.” E Tā pie­pildījās Rakstu vārdi: “Viņi sadalīja savā starpā manas drēbes, bet par maniem svārkiem meta kauliņus.” Un kareivji tā izdarīja.
Bet pie Jēzus krusta stāvēja Viņa Māte un Viņa Mātes māsa, Marija, Kleofa sieva, un Marija Magdalēna. Tad Jēzus, ieraudzījis Māti un līdzās stāvošo mācekli, kuru Viņš mīlēja, sacīja Mātei: K “Sieviete, lūk, tavs dēls!” E Pēc tam Viņš sacīja māceklim: K “Lūk, tava Māte!” E Un no tā brīža māceklis paņēma viņu pie sevis.
Pēc tam Jēzus, zinādams, ka viss jau ir izpildīts, lai piepildītos Raksti, sacīja: K “Man slāpst!” E Tur bija nolikts trauks, pilns ar etiķi. Tāpēc tie uzsprauda uz īzapa stiebra ar etiķi piepildītu sūkli un pacēla to Viņam pie mutes. Ieņēmis etiķi, Jēzus sacīja: K “Ir piepildīts!” E Un, galvu noliecis, Viņš atdeva garu.
(Visi nometas ceļos un brīdi paliek klusumā.)
E Tā kā bija Sagatavošanās diena un lai sabatā miesas nepaliktu uz krusta, jo šī sabata diena bija liela, jūdi lūdza Pilātu, lai viņš liek salauzt krustā sistajiem stilbu kaulus un noņemt viņu miesas. Tad atnāca kareivji un pārlauza stilbus gan pirmajam, gan otrajam, kas bija krustā sisti kopā ar Jēzu.
Bet, kad tie piegāja pie Jēzus un redzēja, ka Viņš jau ir miris, tie Viņam kaulus nelauza. Tikai viens no kareivjiem ar šķēpu pārdūra Viņa sānu, un tūlīt iztecēja asinis un ūdens.
Un, kas to redzēja, deva liecību, un viņa liecība ir patiesa. Un viņš zina, ka runā patiesību, lai arī jūs ticētu. Jo tas ir noticis, lai piepildītos Raksti: “Viņa kauli netiks salauzti.” Un arī citā vietā Raksti saka: “Viņi raudzīsies uz to, kuru ir pārdūruši.”
Pēc tam Jāzeps no Arimatejas, kas bija Jēzus māceklis, bet tikai slepenībā, jo viņš baidījās no jūdiem, lūdza Pilātam atļauju paņemt Jēzus miesu. Un Pilāts atļāva. Tad viņš aizgāja un paņēma Viņa miesu.
Atnāca arī Nikodēms, kas pirmo reizi pie Jēzus bija gājis naktī. Viņš atnesa ap simts mārciņu mirru un alvejas maisījuma. Un viņi paņēma Jēzus miesu un sasēja to audeklos kopā ar smaržzālēm, kā tas jūdiem ir ierasts apbedījot.
Bet tajā vietā, kur Viņu piesita krustā, bija dārzs un dārzā – jauns kaps, kurā vēl neviens nebija guldīts. Tāpēc jūdu Sagatavošanās dienas dēļ viņi tur guldīja Jēzu, jo kaps bija tuvu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Evangelii Gaudium":
Kad Kristus pie krusta Savā miesā izcieta pasaules grēka un dievišķās žēlsirdības dramatisko tikšanos, Viņš pie Savām kājām sajuta Mātes un drauga mierinošo klātbūtni. Šajā izšķirošajā brīdī, pirms atzīt Tēva uzticēto darbu par pabeigtu, Jēzus sacīja Marijai: „Sieviet, lūk, tavs dēls!”. Pēc tam Viņš sacīja Savam mīļotajam draugam: „Lūk, tava māte!” (Jņ 19:26-27). Šie Jēzus pirmsnāves vārdi ne tik daudz izsaka Viņa līdzjūtības pilnās rūpes par Savu māti, cik, galvenokārt, atklāsmes formulu, kas liecina par sevišķas pestījošas misijas noslēpumu. Jēzus Savu Māti atstāj mums par māti. Tikai, paveicis to, Jēzus zina, ka „viss padarīts” (Jņ 19:28). Krusta pakājē, jaunās radīšanas izšķirošajā brīdī Kristus ved mūs pie Marijas. Ved mūs pie viņas, jo negrib, ka mēs ietu bez mātes, un tauta šajā mātes tēlā lasa visus Evaņģēlija noslēpumus. Kungs nevēlas, ka Viņa Baznīcai pietrūktu šīs sievišķības ikonas. Marija, kura Viņu dzemdēja tādā ticībā, tāpat pavada „pārējos savus pēcnācējus, kas pilda Dieva baušļus un kam ir Jēzus liecība” (sal. Atkl 12:17). Ciešās saites starp Mariju, Baznīcu un katru ticīgo – visi tie, gan katrs savā veidā, rada Kristu – ir brīnišķīgi izteicis svētīgais Īzaks no Stellas: „Tas, kas Dieva iedvesmotajos Rakstos vispārīgi teikts par Baznīcu, jaunavu un māti, it īpaši attiecas arī uz Jaunavu Mariju [...] Tāpat var teikt, ka katra ticīga dvēsele ir Dieva Vārda līgava, Kristus māte, meita un māsa, jaunava un auglīga māte [...] Kristus pavadīja deviņus mēnešus Marijas klēpī, Baznīcas ticības tabernākulā Viņš paliks līdz pat laiku beigām, bet ticīgās dvēseles apziņā un mīlestībā – uz mūžu mūžiem”. (Evangelii Gaudium, 285)

Jautājumi pārdomām:
Kādu nozīmi es piešķiru ciešanām, ar ko sastopos?
Vai esmu gatavs mīlestībai, kurai jānes upuri?
Ko man nozīmē "uzņemties upuri"?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):
go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:
go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.