Spiritual Radio Marija Latvija
Dzīvība | pr. Toms Priedoliņš | Gavēņa kalendārs e33 | 29.03.2020, sv.

Gavēņa laika 5. svētdiena - DZĪVĪBA

Šodien sastopamies ar pārmetumu Jēzum, ka viņš nav novērsis Lācara nāvi. Dievs nekad nav teicis, ka nepiedzīvosim fizisku nāvi, bet gluži pretēji - Viņš aicina atcerēties, ka neesam radīti dzīvei šai pasaulē vien. Varam būt droši, ka Kristus ir klātesošs katrā mūsu dzīves brīdī - patīkamā un nepatīkamā, skaistā un sāpīgā. Bet tāpat Viņš būs blakus arī laikā, kad būsim pavisam tuvu mūžībai.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 11, 3-7.17.20-27.33b-45):
Tajā laikā Lācara māsas sūtīja Jēzum ziņu, sacīdamas: “Kungs, lūk, tas, kuru Tu mīli, ir saslimis.” Bet Jēzus, to dzirdot, sacīja: “Šī slimība nav uz nāvi, bet gan Dieva godam, lai Dieva Dēls tās dēļ tiktu pagodināts.”
Bet Jēzus mīlēja Martu un viņas māsu, un Lācaru. Tomēr, dzirdēdams, ka Lācars slimo, Viņš palika tajā vietā, kur uzturējās, vēl divas dienas. Tikai pēc tam Viņš sacīja mācekļiem: “Iesim atkal uz Jūdeju.” Tā Jēzus aizgāja un atrada Lācaru jau četras dienas guļam kapā.
Kad Marta izdzirdēja, ka nāk Jēzus, viņa izsteidzās Tam pretī; bet Marija palika mājās. Marta sacīja Jēzum: “Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris! Bet arī tagad es zinu, ka Dievs Tev dos visu, ko vien Tu lūgsi.” Jēzus viņai teica: “Tavs brālis celsies augšā.” Marta atbildēja: “Es zinu, ka viņš celsies augšā, kad būs augšāmcelšanās Pastarajā dienā.” Jēzus viņai sacīja: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic man, tas dzīvos, kaut arī būtu miris. Un ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam. Vai tu tam tici?” Viņa Tam at­bildēja: “Jā, Kungs! Es allaž esmu ticējusi, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls, kas esi atnācis pasaulē.”
Jēzus tika garā saviļņots un ļāvās aizkustinājumam. Un Viņš jautāja: “Kur jūs viņu nolikāt?” Tie atbildēja: “Kungs, nāc un paskaties!” Jēzus sāka raudāt. Bet jūdi sacīja: “Lūk, kā Viņš to mīlēja!” Bet daži no viņiem teica: “Vai tad Viņš, kurš atvēra acis aklajam, nevarēja izdarīt tā, lai šis nenomirtu?” Bet Jēzus, atkal sevī saviļņots, piegāja pie kapa. Tā bija ala, un tai virsū bija uzlikts akmens.
Jēzus sacīja: “Noņemiet akmeni!” Marta, nomirušā māsa, Viņam teica: “Kungs, viņš jau smako, jo pagājušas jau četras dienas, kopš viņš ir kapā!” Jēzus viņai sacīja: “Vai tad Es tev neteicu, ka tu redzēsi Dieva godību, ja ticēsi?” Tad viņi noņēma akmeni. Bet Jēzus, pacēlis acis uz augšu, sacīja: “Tēvs, Es Tev pateicos, ka Tu mani uzklausīji. Es jau zināju, ka Tu mani vienmēr uzklausi, bet Es to sacīju apkārt stāvošo ļaužu dēļ, lai viņi ticētu, ka Tu mani sūtīji.”
Un, to pateicis, Viņš skaļā balsī iesaucās: “Lācar, nāc ārā!” Mirušais, audeklos sasietām rokām un kājām, izgāja ārā. Viņa seja bija apsegta ar sviedrautu. Jēzus viņiem sacīja: “Atraisiet viņu un ļaujiet viņam iet!” Tad daudzi no jūdiem, kas bija atnākuši pie Marijas un redzēja, ko Jēzus izdarīja, ieticēja Viņam. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Christus vivit":
Dzīve, ko mums dāvā Jēzus, ir mīlestības stāsts, stāsts par dzīvi, kura vēlas saplūst ar mūsējo un iesakņoties katrā no mums. Šī dzīve nav glābiņš, kas slēpjas "mākonī", gaidot, kad to lejuplādēs, ne arī kāda jauna "aplikācija", kas jāatklāj, vai prāta vingrinājums, kas veicams, izmantojot personiskās izaugsmes metodes. Dzīve, kuru mums piedāvā Dievs, nav arī rokasgrāmata, ar kuras palīdzību var uzzināt jaunākās ziņas. Dieva dāvātā pestīšana ir aicinājums uz līdzdalību mīlestības stāstā, kas savijas ar mūsu stāstiem; kas dzīvo un vēlas piedzimt mūsu vidū, lai mēs varētu nest augļus tur, kur esam, tādi, kādi esam, un kopā ar tiem, ar kuriem kopā esam. (Christus vivit, 252)

Jautājumi pārdomām:
Vai man ir viegli ticēt Jēzus apsolījumam par mūžīgo dzīvi?
Kādas sajūtas manī izraisa doma par nāvi?
Cik rūpīgi es izturos pret dzīvību, ko Dievs man devis?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):
go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:
go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.