1.0 rich hearthis.at https://hearthis.at 150 100% *Uz tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli. Mans Dievs, es ceru uz tevi, lai man nav jāsarkst, un mani ienaidnieki lai nelīksmo par mani, jo visi, kas tev uzticas, nepaliks kaunā.* */Ps 25 (24),1-3. Adventa I svētdienas introits/* Pacelt cerības pilnu skatu augšup, pacelt rokas lūgšanā, pacelt dvēseli — būt nomodā un gaidīt; steigties pretī tam, kurš nāk pretī mums. Šāds ir iesākums. Jaunai dienai, jaunam dzīves posmam, jaunam Baznīcas gadam, priecīgas gaidīšanas laikam. Šo iesākumu ir iespējams saprast, balstoties atnākšanā. Šis iesākums ir iespēja atgriezties pie pirmsākuma — radīšanas, lai būtu iespējams jauns sākums — atgriešanās, kas ved pie pilnības, radībai satiekoties ar savu Radītāju. Ir tādi, kas šo laiku izdzīvo ticībā, bet ir arī tādi, kam tas sagādā grūtības. Vieni priecājas par tūkstošiem gaismu, citi ilgojas pēc vienas vienīgas Gaismas (sal. Lumen fidei, 3). Ikviena cilvēka dzīvi raksturo gaidīšanas dinamisms. Mēs to pārvēršam idejās, izpratnēs un attieksmēs, mūsu sajūtās un noskaņojumos. Advents vispirms ir brīdis, kad varam atskatīties atpakaļ — savos pirmsākumos, ieskatīties savās šaurajās pasaulēs un atgādināt sev, ka labo, patieso un skaisto, laimi nepietiek tikai vēlēties vai par to domāt; tas ir jāmeklē un jālīdzdarbojas tā radīšanā un atklāšanā. Advents ir brīdis, kad cilvēka vēsturē un cilvēces vēsturē sākam pamanīt Dieva darbības pēdas, Viņu pašu — Laimi, Piepildījumu, Jēgu. Atgriezties pie saviem pirmsākumiem nozīmē pacelt dvēseli, atvērt sirdi, izgaismot prātu, saucot uz Viņu: «Nāc, Kungs Jēzu!» un kopā ar pravieti Isaju apliecinot: «Kungs, tu esi mūsu tēvs, mēs esam māls un tu to veido, mēs visi esam tavu roku darbs» (Is 64,7). **Šodien arī tev ir iespēja ieskatīties savā šaurajā pasaulē un soli pa solim ieraudzīt, kādus plašumus Dievs tev tajā ir pavēris.** https://img.hearthis.at/9/2/5/_/uploads/9084606/image_track/10492316/w1200_h628_q70_ptrue_v2_----cropped_1701267510529.jpg 1200 628 ]]> Radio Marija Latvija https://hearthis.at/rml/