Fri, 03 Apr 2026 22:22:16 +0200 https://hearthis.at/luteradraudze/ lv-LV saldusluteradraudze@gmail.com saldusluteradraudze@gmail.com https://hearthis.at/luteradraudze/ https://img.hearthis.at/8/6/1/_/uploads/10315165/image_user/w1400_h1400_q70_ptrue_v2_----cropped_1647117221168.jpg no no https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-22032026-caa-raimonds-mezins/ 14038149 no no Tue, 24 Mar 2026 00:26:19 +0100 2026-03-24T00:26:19+01:00 32:05 https://hearthis.at/luteradraudze/lektoru-noslegumu-dievkalpojums-21032026-caa-uldis-gailitis/ 14037455 no no Mon, 23 Mar 2026 22:33:29 +0100 2026-03-23T22:33:29+01:00 15:36 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-gimenes-dievkalpojums-15032026-caa-mareks-ignats/ 14003599 no no Mon, 16 Mar 2026 19:15:45 +0100 2026-03-16T19:15:45+01:00 25:48 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-08032026-caa-raimonds-mezins/ 14003584 no no Mon, 16 Mar 2026 19:11:02 +0100 2026-03-16T19:11:02+01:00 33:13 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-01032026-caa-raimonds-mezinsr/ 13938514 no no Mon, 02 Mar 2026 20:53:26 +0100 2026-03-02T20:53:26+01:00 30:14 https://hearthis.at/luteradraudze/26022026-ekumenisks-dievkalpojums/ 13938536 no no Mon, 02 Mar 2026 21:02:02 +0100 2026-03-02T21:02:02+01:00 19:40 https://hearthis.at/luteradraudze/svedienas-dievkalpojums-22022026-caa-raimonds-mezinsr/ 13938512 no no Mon, 02 Mar 2026 20:52:55 +0100 2026-03-02T20:52:55+01:00 24:40 https://hearthis.at/luteradraudze/pelnu-tresdienas-dievkalpojums-18022026-caa-raimonds-mezinsr/ 13938509 no no Mon, 02 Mar 2026 21:07:19 +0100 2026-03-02T21:07:19+01:00 22:26 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-08022026-caa-raimonds-mezinsr/ 13938517 no no Mon, 02 Mar 2026 20:53:57 +0100 2026-03-02T20:53:57+01:00 29:33 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-01022026-caa-mareks-ignatsr/ 13938504 no no Mon, 02 Mar 2026 20:48:06 +0100 2026-03-02T20:48:06+01:00 22:57 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-18.01.2026-caa-mareks-ignats/ 13706877 no no Mon, 19 Jan 2026 14:04:53 +0100 2026-01-19T14:04:53+01:00 23:15 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-11.01.2025-caa-raimonds-mezins/ 13706873 no no Mon, 19 Jan 2026 14:04:00 +0100 2026-01-19T14:04:00+01:00 22:30 https://hearthis.at/luteradraudze/dievkalpojums-04.01.2025-aa-raimonds-mezins/ 13612600 no no Mon, 05 Jan 2026 12:53:56 +0100 2026-01-05T12:53:56+01:00 19:51 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-28.12.2025-raimonds-mezins/ 13608198 no no Sun, 04 Jan 2026 21:55:00 +0100 2026-01-04T21:55:00+01:00 21:51 https://hearthis.at/luteradraudze/kristus-piedzimsanas-svetku-dievkalpojums-25.12.2025-raimonds-mezins/ 13608180 no no Sun, 04 Jan 2026 21:53:39 +0100 2026-01-04T21:53:39+01:00 20:37 https://hearthis.at/luteradraudze/ziemassveku-dievkalpojums-24.12.2025-raimonds-mezins/ 13608144 no no Sun, 04 Jan 2026 21:50:53 +0100 2026-01-04T21:50:53+01:00 13:56 https://hearthis.at/luteradraudze/ceturtas-advents-svedienas-dievkalpojums-21.12.2025-mareks-ignakts/ 13608081 no no Sun, 04 Jan 2026 21:43:15 +0100 2026-01-04T21:43:15+01:00 25:28 https://hearthis.at/luteradraudze/v141225/ 13608063 no no Sun, 04 Jan 2026 21:42:26 +0100 2026-01-04T21:42:26+01:00 24:34 https://hearthis.at/luteradraudze/otras-adventes-svetdienas-dievkalpojums-07122025-aa-mareks-ignats/ 13607629 no no Sun, 04 Jan 2026 20:35:30 +0100 2026-01-04T20:35:30+01:00 29:01 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-30.11.2025-aa-raimond-mezins/ 13607610 no no Sun, 04 Jan 2026 20:30:57 +0100 2026-01-04T20:30:57+01:00 26:14 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-23.11.2025-aa-ivars-eisaks/ 13214104 no no Thu, 27 Nov 2025 17:03:32 +0100 2025-11-27T17:03:32+01:00 40:30 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-gimenes-dievkalpojums-16112025-aa-raimonds-mezins/ 13183294 no no Mon, 24 Nov 2025 21:34:19 +0100 2025-11-24T21:34:19+01:00 43:08 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-09.11.2025-aa-raimonds-mezins.-9.-10.-bauslis/ 13084378 no no Mon, 10 Nov 2025 16:36:43 +0100 2025-11-10T16:36:43+01:00 29:32 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-26.10.2025-aa-raimonds-mezins/ 12996806 no no Mon, 27 Oct 2025 11:15:29 +0100 2025-10-27T11:15:29+01:00 26:47 https://hearthis.at/luteradraudze/gimenu-svetdienas-dievkalpojums-19102025-aa-raimonds-mezins/ 12996688 no no Mon, 27 Oct 2025 11:05:21 +0100 2025-10-27T11:05:21+01:00 27:55 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-12102025-aa-raimonds-mezins/ 12996630 no no Mon, 27 Oct 2025 10:59:59 +0100 2025-10-27T10:59:59+01:00 29:41 https://hearthis.at/luteradraudze/dievkalpojums-28.09.2025-aa-raimonds-mezins3.bauslis/ 12820408 no no Thu, 02 Oct 2025 11:20:00 +0200 2025-10-02T11:20:00+02:00 28:40 https://hearthis.at/luteradraudze/gimenu-dievkalpojums-21.09.2025-aa-raimonds-mezins-2.bauslis/ 12820395 no no Thu, 02 Oct 2025 11:14:54 +0200 2025-10-02T11:14:54+02:00 33:27 https://hearthis.at/luteradraudze/new-project-SRu/ 12792508 no no Fri, 26 Sep 2025 15:41:16 +0200 2025-09-26T15:41:16+02:00 28:03 https://hearthis.at/luteradraudze/marex-1.sept.sv/ 12792392 no no Fri, 26 Sep 2025 15:01:17 +0200 2025-09-26T15:01:17+02:00 34:34 https://hearthis.at/luteradraudze/3108-ivars/ 12792200 no no Fri, 26 Sep 2025 14:07:46 +0200 2025-09-26T14:07:46+02:00 20:22 https://hearthis.at/luteradraudze/raimonds-2408/ 12757374 no no Thu, 18 Sep 2025 22:12:02 +0200 2025-09-18T22:12:02+02:00 20:02 https://hearthis.at/luteradraudze/aiija/ 12757286 no no Thu, 18 Sep 2025 21:44:57 +0200 2025-09-18T21:44:57+02:00 26:01 https://hearthis.at/luteradraudze/aris-kronbergs/ 12757226 no no Thu, 18 Sep 2025 21:24:18 +0200 2025-09-18T21:24:18+02:00 12:17 https://hearthis.at/luteradraudze/ivars-13-jul/ 12756990 no no Thu, 18 Sep 2025 20:30:31 +0200 2025-09-18T20:30:31+02:00 31:59 https://hearthis.at/luteradraudze/ivars/ 12756917 no no Thu, 18 Sep 2025 20:19:09 +0200 2025-09-18T20:19:09+02:00 12:53 https://hearthis.at/luteradraudze/dak-dievkalpojums-29062025-aa-mareks-ignats/ 12406400 no no Sun, 06 Jul 2025 11:19:30 +0200 2025-07-06T11:19:30+02:00 28:09 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-29062025-aa-ivars-eisaks/ 12384125 no no Tue, 01 Jul 2025 12:40:24 +0200 2025-07-01T12:40:24+02:00 28:30 https://hearthis.at/luteradraudze/22062025/ 12377146 no no Mon, 30 Jun 2025 18:00:39 +0200 2025-06-30T18:00:39+02:00 23:32 https://hearthis.at/luteradraudze/1562025/ 12376731 no no Mon, 30 Jun 2025 16:17:14 +0200 2025-06-30T16:17:14+02:00 25:41 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-8.06.2025-aa-raimonds-mezins/ 12259908 no no Mon, 09 Jun 2025 19:28:18 +0200 2025-06-09T19:28:18+02:00 23:49 https://hearthis.at/luteradraudze/zFN3RjJ7/ 12230814 no no Mon, 02 Jun 2025 23:46:49 +0200 2025-06-02T23:46:49+02:00 28:57 https://hearthis.at/luteradraudze/b2tmdwrc/ 12149675 no no Thu, 15 May 2025 23:32:28 +0200 2025-05-15T23:32:28+02:00 22:52 https://hearthis.at/luteradraudze/spred-niigr/ 12149536 no no Thu, 15 May 2025 21:21:57 +0200 2025-05-15T21:21:57+02:00 20:17 https://hearthis.at/luteradraudze/r6jqq7tg/ 12095801 no no Tue, 06 May 2025 13:50:23 +0200 2025-05-06T13:50:23+02:00 25:41 https://hearthis.at/luteradraudze/MgDdVvFm/ 12068510 no no Thu, 01 May 2025 10:11:02 +0200 2025-05-01T10:11:02+02:00 32:44 https://hearthis.at/luteradraudze/recording-143/ 12022405 no no Wed, 23 Apr 2025 03:38:03 +0200 2025-04-23T03:38:03+02:00 17:08 https://hearthis.at/luteradraudze/cvy32mqq/ 12021729 no no Tue, 22 Apr 2025 13:38:47 +0200 2025-04-22T13:38:47+02:00 17:21 https://hearthis.at/luteradraudze/qwrd3xfj/ 12021730 no no Tue, 22 Apr 2025 13:37:56 +0200 2025-04-22T13:37:56+02:00 11:19 https://hearthis.at/luteradraudze/T8jHqdRP/ 12014408 no no Fri, 18 Apr 2025 12:57:22 +0200 2025-04-18T12:57:22+02:00 16:59 https://hearthis.at/luteradraudze/8qdTRCQn/ 12007886 no no Mon, 14 Apr 2025 21:39:00 +0200 2025-04-14T21:39:00+02:00 35:44 https://hearthis.at/luteradraudze/XngyD43x/ 12007819 no no Mon, 14 Apr 2025 20:30:18 +0200 2025-04-14T20:30:18+02:00 43:11 https://hearthis.at/luteradraudze/KhbTk8tc/ 11974517 no no Wed, 02 Apr 2025 21:11:32 +0200 2025-04-02T21:11:32+02:00 32:47 https://hearthis.at/luteradraudze/ctKm42M3/ 11955226 no no Thu, 27 Mar 2025 22:34:09 +0100 2025-03-27T22:34:09+01:00 28:35 https://hearthis.at/luteradraudze/Y62myDqR/ 11893790 no no Mon, 17 Mar 2025 13:48:31 +0100 2025-03-17T13:48:31+01:00 34:28 https://hearthis.at/luteradraudze/aijas-spredikis-pludi-2/ 11856478 no no Mon, 10 Mar 2025 17:53:43 +0100 2025-03-10T17:53:43+01:00 36:32 https://hearthis.at/luteradraudze/pelnu-tresdiena/ 12755508 no no Thu, 18 Sep 2025 12:51:55 +0200 2025-09-18T12:51:55+02:00 28:14 https://hearthis.at/luteradraudze/r8fXFzJv/ 11813356 no no Tue, 04 Mar 2025 09:53:13 +0100 2025-03-04T09:53:13+01:00 31:19 https://hearthis.at/luteradraudze/HVX789gG/ 11788267 no no Mon, 24 Feb 2025 20:05:00 +0100 2025-02-24T20:05:00+01:00 39:06 https://hearthis.at/luteradraudze/p236GFrd/ 11764284 no no Sun, 16 Feb 2025 19:35:37 +0100 2025-02-16T19:35:37+01:00 28:40 https://hearthis.at/luteradraudze/NmfbvD8K/ 11753589 no no Wed, 12 Feb 2025 13:48:45 +0100 2025-02-12T13:48:45+01:00 29:05 https://hearthis.at/luteradraudze/2225-raimonds/ 11734847 no no Mon, 03 Feb 2025 14:57:41 +0100 2025-02-03T14:57:41+01:00 36:48 https://hearthis.at/luteradraudze/aris-26.1.25/ 11734837 no no Mon, 03 Feb 2025 14:44:12 +0100 2025-02-03T14:44:12+01:00 14:39 https://hearthis.at/luteradraudze/19125-mareks/ 11734831 no no Mon, 03 Feb 2025 14:37:24 +0100 2025-02-03T14:37:24+01:00 17:26 https://hearthis.at/luteradraudze/zvaigznes-diena-mareks/ 11734796 no no Mon, 03 Feb 2025 14:13:40 +0100 2025-02-03T14:13:40+01:00 18:14 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-29.12.2024-ivars-eisaks/ 11658474 no no Sun, 05 Jan 2025 14:36:50 +0100 2025-01-05T14:36:50+01:00 35:46 https://hearthis.at/luteradraudze/ziemsvetku-dievkalpojums-24.12.2024-mareks-ignats/ 11636193 no no Wed, 01 Jan 2025 15:50:19 +0100 2025-01-01T15:50:19+01:00 16:35 https://hearthis.at/luteradraudze/4.-adventa-dievkalpojums-23.12.2024-evaaagbpaliste-aija-ignate/ 11610135 no no Mon, 23 Dec 2024 18:46:40 +0100 2024-12-23T18:46:40+01:00 34:47 https://hearthis.at/luteradraudze/3.-adventa-dievkalpojums-15.12.2024-guntis-aprikis/ 11608927 no no Mon, 23 Dec 2024 12:06:45 +0100 2024-12-23T12:06:45+01:00 18:15 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-8.12.2024-david-michael-carillo/ 11608914 no no Mon, 23 Dec 2024 11:59:08 +0100 2024-12-23T11:59:08+01:00 22:47 https://hearthis.at/luteradraudze/2.-adventa-dievkalpojums-8.12.2024-raimonds-mezins/ 11575778 no no Sun, 15 Dec 2024 16:52:23 +0100 2024-12-15T16:52:23+01:00 23:32 https://hearthis.at/luteradraudze/1-adventa-dievkalpojums-1122024-mareks-ignats/ 11536596 no no Tue, 03 Dec 2024 01:27:13 +0100 2024-12-03T01:27:13+01:00 19:57 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-24.11.2024-raimonds-mezins/ 11536570 no no Tue, 03 Dec 2024 01:17:22 +0100 2024-12-03T01:17:22+01:00 23:06 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-gimenes-17112024-son-network-david-bredenbahr/ 11536548 no no Tue, 03 Dec 2024 01:10:36 +0100 2024-12-03T01:10:36+01:00 25:36 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-10112024-raimonds-mezins/ 11536474 no no Tue, 03 Dec 2024 00:43:18 +0100 2024-12-03T00:43:18+01:00 29:30 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-27102024-raimonds-mezins/ 11536462 no no Tue, 03 Dec 2024 00:38:49 +0100 2024-12-03T00:38:49+01:00 19:23 https://hearthis.at/luteradraudze/28102024/ 11467387 no no Sun, 27 Oct 2024 23:57:04 +0100 2024-10-27T23:57:04+01:00 25:11 https://hearthis.at/luteradraudze/plaujas-svetku-dievkalpojums-6102024-mareks-ignats-320kbps/ 11455859 no no Fri, 25 Oct 2024 21:50:01 +0200 2024-10-25T21:50:01+02:00 22:45 https://hearthis.at/luteradraudze/gimenu-dievkalpojums-20102024-raimonds-mezins-320kbps/ 11455195 no no Fri, 25 Oct 2024 14:27:23 +0200 2024-10-25T14:27:23+02:00 20:20 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-13.10.2024-raimonds-mezins-320kbps/ 11455194 no no Fri, 25 Oct 2024 14:26:18 +0200 2024-10-25T14:26:18+02:00 29:37 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-29.9.2024-ivars-eisaks-320kbps/ 11404295 no no Mon, 30 Sep 2024 16:22:38 +0200 2024-09-30T16:22:38+02:00 29:41 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-22.9.2024-raimonds-mezins-320kbps/ 11404294 no no Mon, 30 Sep 2024 16:21:39 +0200 2024-09-30T16:21:39+02:00 29:15 https://hearthis.at/luteradraudze/recording-127/ 11404279 no no Mon, 30 Sep 2024 16:13:14 +0200 2024-09-30T16:13:14+02:00 20:23 https://hearthis.at/luteradraudze/recording-126/ 11404277 no no Mon, 30 Sep 2024 16:11:40 +0200 2024-09-30T16:11:40+02:00 16:26 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-gimenu-dievkalpojums-1592024-raimonds-mezins-320kbps/ 11380373 no no Mon, 16 Sep 2024 16:46:23 +0200 2024-09-16T16:46:23+02:00 17:21 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-dievkalpojums-892024-raimonds-mezins-320kbps/ 11380341 no no Mon, 16 Sep 2024 16:36:36 +0200 2024-09-16T16:36:36+02:00 25:56 https://hearthis.at/luteradraudze/vasarsvetku-spredikis-1-9-2024-mareks-ignats-128-ytshortssavetubeme/ 11356814 no no Sun, 01 Sep 2024 23:41:19 +0200 2024-09-01T23:41:19+02:00 28:31 https://hearthis.at/luteradraudze/svtdienassprediis2582024mp3convertorg/ 11356802 no no Sun, 01 Sep 2024 23:28:19 +0200 2024-09-01T23:28:19+02:00 20:11 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-spredikis-18.8.2024-ulvis-kravalis/ 11341653 no no Wed, 21 Aug 2024 16:56:55 +0200 2024-08-21T16:56:55+02:00 25:33 https://hearthis.at/luteradraudze/mareka-spredikis/ 11341625 no no Wed, 21 Aug 2024 16:52:40 +0200 2024-08-21T16:52:40+02:00 16:41 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-spredikis-2872024-ivars-eisaks-320kbps/ 11296038 no no Mon, 29 Jul 2024 15:41:25 +0200 2024-07-29T15:41:25+02:00 24:07 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-spredikis-2172024-ivars-eisaks-320kbps/ 11296036 no no Mon, 29 Jul 2024 15:40:38 +0200 2024-07-29T15:40:38+02:00 22:48 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-spredikis-7724-ivars-eisaks-320kbps/ 11296035 no no Mon, 29 Jul 2024 15:39:42 +0200 2024-07-29T15:39:42+02:00 34:47 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-spredikis-3062024-ivars-eisaks-320kbps/ 11235843 no no Fri, 05 Jul 2024 07:52:02 +0200 2024-07-05T07:52:02+02:00 27:48 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-spredikis-2362024-raimonds-mezins-320kbps/ 11187856 no no Mon, 24 Jun 2024 18:28:39 +0200 2024-06-24T18:28:39+02:00 20:43 https://hearthis.at/luteradraudze/viesturs-166/ 11176035 no no Mon, 17 Jun 2024 20:33:20 +0200 2024-06-17T20:33:20+02:00 23:33 https://hearthis.at/luteradraudze/saldus-mlutera-draudzes-dievklapojums-16062024-320kbps/ 11175654 no no Mon, 17 Jun 2024 15:55:35 +0200 2024-06-17T15:55:35+02:00 1:48:01 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-spredikis-962024-raimonds-mezins-320kbps/ 11175629 no no Mon, 17 Jun 2024 15:24:34 +0200 2024-06-17T15:24:34+02:00 27:15 https://hearthis.at/luteradraudze/new-project-Cts/ 11153949 no no Mon, 03 Jun 2024 15:34:06 +0200 2024-06-03T15:34:06+02:00 24:14 https://hearthis.at/luteradraudze/trisvienibas-svetku-spredikis-2652024-raimonds-mezins-320kbps/ 11132433 no no Tue, 28 May 2024 15:37:10 +0200 2024-05-28T15:37:10+02:00 20:29 https://hearthis.at/luteradraudze/vasarsvetku-spredikis-1952024-mareks-ignats-320kbps/ 11132423 no no Tue, 28 May 2024 15:31:41 +0200 2024-05-28T15:31:41+02:00 22:39 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-spredikis-1252024-raimonds-mezins-320kbps/ 11132419 no no Tue, 28 May 2024 15:29:06 +0200 2024-05-28T15:29:06+02:00 27:02 https://hearthis.at/luteradraudze/jezus-kristus-debessbrauksanas-dievkalpojums-952024-raimonds-mezins-320kbps/ 11132415 no no Tue, 28 May 2024 15:25:25 +0200 2024-05-28T15:25:25+02:00 20:54 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-spredikis-552024-mareks-ignats-320kbps/ 11132369 no no Tue, 28 May 2024 14:27:20 +0200 2024-05-28T14:27:20+02:00 24:01 https://hearthis.at/luteradraudze/kanala-saldus-martina-lutera-draudze-ir-tiesraide-320kbps/ 11067370 no no Mon, 29 Apr 2024 17:37:33 +0200 2024-04-29T17:37:33+02:00 1:25:40 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-spredikis-2142024-raimonds-mezins-320kbps/ 11055801 no no Mon, 22 Apr 2024 16:28:50 +0200 2024-04-22T16:28:50+02:00 17:19 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-spredikis-742024-mareks-ignats-320kbps/ 11055704 no no Mon, 22 Apr 2024 15:23:48 +0200 2024-04-22T15:23:48+02:00 25:31 https://hearthis.at/luteradraudze/14423-herd/ 11055695 no no Mon, 22 Apr 2024 15:17:55 +0200 2024-04-22T15:17:55+02:00 20:12 https://hearthis.at/luteradraudze/raimonda-uzruna-dak-deivk-31324/ 11015847 no no Mon, 01 Apr 2024 15:22:09 +0200 2024-04-01T15:22:09+02:00 24:47 https://hearthis.at/luteradraudze/lieldienu-spredikis-31-3-2024-mareks-ignats-mp3convertorg/ 11015834 no no Mon, 01 Apr 2024 15:01:10 +0200 2024-04-01T15:01:10+02:00 9:21 https://hearthis.at/luteradraudze/lieldienu-spredikis-3132024-ivars-eisaks/ 11015767 no no Mon, 01 Apr 2024 14:09:56 +0200 2024-04-01T14:09:56+02:00 19:33 https://hearthis.at/luteradraudze/lielas-piektidienas-spredikis-2932024-mareks-ignats/ 11015734 no no Mon, 01 Apr 2024 13:43:51 +0200 2024-04-01T13:43:51+02:00 30:17 https://hearthis.at/luteradraudze/zalas-ceturtidienas-spredikis-28-3-2024-raimonds-mezins-mp3convertorg/ 11015717 no no Mon, 01 Apr 2024 13:26:30 +0200 2024-04-01T13:26:30+02:00 14:18 https://hearthis.at/luteradraudze/lutera-draudzes-svetdienas-dievkalpojums-17032024-320kbps/ 11005897 no no Mon, 25 Mar 2024 18:45:37 +0100 2024-03-25T18:45:37+01:00 19:19 https://hearthis.at/luteradraudze/273-hearthis/ 11005809 no no Mon, 25 Mar 2024 18:05:19 +0100 2024-03-25T18:05:19+01:00 24:15 https://hearthis.at/luteradraudze/103-hearthis/ 11005777 no no Mon, 25 Mar 2024 17:40:37 +0100 2024-03-25T17:40:37+01:00 26:04 https://hearthis.at/luteradraudze/kanala-mareks-ignats-ir-tiesraide/ 10921766 no no Mon, 04 Mar 2024 12:29:22 +0100 2024-03-04T12:29:22+01:00 31:32 https://hearthis.at/luteradraudze/26224/ 10869927 no no Mon, 26 Feb 2024 19:00:37 +0100 2024-02-26T19:00:37+01:00 23:23 https://hearthis.at/luteradraudze/18.2.24/ 10817310 no no Mon, 19 Feb 2024 20:22:45 +0100 2024-02-19T20:22:45+01:00 24:18 https://hearthis.at/luteradraudze/pelnu-treshd/ 10817017 no no Mon, 19 Feb 2024 19:33:33 +0100 2024-02-19T19:33:33+01:00 27:02 https://hearthis.at/luteradraudze/11.2.24/ 10760183 no no Mon, 12 Feb 2024 11:59:01 +0100 2024-02-12T11:59:01+01:00 23:50 https://hearthis.at/luteradraudze/4224/ 10714289 no no Tue, 06 Feb 2024 17:35:39 +0100 2024-02-06T17:35:39+01:00 22:30 https://hearthis.at/luteradraudze/14124/ 10587197 no no Mon, 15 Jan 2024 19:23:13 +0100 2024-01-15T19:23:13+01:00 23:23 https://hearthis.at/luteradraudze/7124/ 10573736 no no Mon, 08 Jan 2024 13:21:27 +0100 2024-01-08T13:21:27+01:00 23:25 https://hearthis.at/luteradraudze/31.1.24/ 10564721 no no Wed, 03 Jan 2024 19:57:54 +0100 2024-01-03T19:57:54+01:00 28:25 https://hearthis.at/luteradraudze/241223-5bF/ 10564699 no no Wed, 03 Jan 2024 19:44:11 +0100 2024-01-03T19:44:11+01:00 16:30 https://hearthis.at/luteradraudze/241223/ 10543049 no no Mon, 25 Dec 2023 17:56:41 +0100 2023-12-25T17:56:41+01:00 22:33 https://hearthis.at/luteradraudze/171223/ 10539706 no no Sat, 23 Dec 2023 15:39:43 +0100 2023-12-23T15:39:43+01:00 18:33 https://hearthis.at/luteradraudze/31223/ 10500251 no no Mon, 04 Dec 2023 12:08:12 +0100 2023-12-04T12:08:12+01:00 16:31 https://hearthis.at/luteradraudze/raimonds-261123/ 10488974 no no Mon, 27 Nov 2023 12:14:37 +0100 2023-11-27T12:14:37+01:00 23:40 https://hearthis.at/luteradraudze/191123/ 10478952 no no Mon, 20 Nov 2023 21:00:17 +0100 2023-11-20T21:00:17+01:00 19:20 https://hearthis.at/luteradraudze/spredikis-raimonds-121123/ 10466014 no no Mon, 13 Nov 2023 16:13:37 +0100 2023-11-13T16:13:37+01:00 28:01 https://hearthis.at/luteradraudze/51123/ 10453907 no no Mon, 06 Nov 2023 14:30:37 +0100 2023-11-06T14:30:37+01:00 18:48 https://hearthis.at/luteradraudze/ulvis/ 10442702 no no Thu, 02 Nov 2023 20:33:00 +0100 2023-11-02T20:33:00+01:00 19:47 https://hearthis.at/luteradraudze/301023/ 10427838 no no Mon, 30 Oct 2023 15:32:23 +0100 2023-10-30T15:32:23+01:00 26:22 https://hearthis.at/luteradraudze/22102023/ 10417937 no no Thu, 26 Oct 2023 15:33:49 +0200 2023-10-26T15:33:49+02:00 24:45 https://hearthis.at/luteradraudze/15102023/ 10417896 no no Thu, 26 Oct 2023 15:09:53 +0200 2023-10-26T15:09:53+02:00 30:33 https://hearthis.at/luteradraudze/11023/ 10233393 no no Wed, 04 Oct 2023 18:40:12 +0200 2023-10-04T18:40:12+02:00 28:09 https://hearthis.at/luteradraudze/24923/ 10170822 no no Wed, 27 Sep 2023 22:40:03 +0200 2023-09-27T22:40:03+02:00 25:19 https://hearthis.at/luteradraudze/17923/ 10162950 no no Mon, 25 Sep 2023 21:07:10 +0200 2023-09-25T21:07:10+02:00 21:42 https://hearthis.at/luteradraudze/10923/ 10095298 no no Sat, 16 Sep 2023 20:49:17 +0200 2023-09-16T20:49:17+02:00 26:39 https://hearthis.at/luteradraudze/svetdienas-spredikis-392023/ 9999679 no no Mon, 04 Sep 2023 13:16:18 +0200 2023-09-04T13:16:18+02:00 28:56 https://hearthis.at/luteradraudze/27823/ 9946953 no no Mon, 28 Aug 2023 17:45:55 +0200 2023-08-28T17:45:55+02:00 29:36 https://hearthis.at/luteradraudze/20823/ 9890161 no no Mon, 21 Aug 2023 13:10:32 +0200 2023-08-21T13:10:32+02:00 25:33 https://hearthis.at/luteradraudze/marex-ao5/ 9827457 no no Mon, 14 Aug 2023 14:31:29 +0200 2023-08-14T14:31:29+02:00 27:11 https://hearthis.at/luteradraudze/marex-6Lo/ 9750026 no no Sun, 06 Aug 2023 18:12:30 +0200 2023-08-06T18:12:30+02:00 26:04 https://hearthis.at/luteradraudze/ivars-gatavs/ 9699218 no no Mon, 31 Jul 2023 17:43:18 +0200 2023-07-31T17:43:18+02:00 33:41 https://hearthis.at/luteradraudze/ivarsaudition-mp3/ 9641696 no no Mon, 24 Jul 2023 12:45:09 +0200 2023-07-24T12:45:09+02:00 29:04 https://hearthis.at/luteradraudze/mareks-gim-dievk/ 9584768 no no Tue, 18 Jul 2023 15:25:00 +0200 2023-07-18T15:25:00+02:00 25:59 https://hearthis.at/luteradraudze/ivars-uldis-priede-krusta-dr/ 9584693 no no Tue, 18 Jul 2023 15:11:47 +0200 2023-07-18T15:11:47+02:00 16:05 https://hearthis.at/luteradraudze/2023-06-25-iesvetibas-02-julija-2023-10-07-08-prieksp.1r/ 9446546 no no Sun, 02 Jul 2023 19:37:11 +0200 2023-07-02T19:37:11+02:00 17:07 https://hearthis.at/luteradraudze/yt2mp3.info-iesvetibu-dievkalpojums-zvarde-25.6.2023-mareks-ignats-320kbps/ 9446521 no no Sun, 02 Jul 2023 19:33:08 +0200 2023-07-02T19:33:08+02:00 16:55 https://hearthis.at/luteradraudze/3misija/ 9388597 no no Mon, 26 Jun 2023 18:54:37 +0200 2023-06-26T18:54:37+02:00 59:27 https://hearthis.at/luteradraudze/2aicinajums/ 9388581 no no Mon, 26 Jun 2023 18:52:43 +0200 2023-06-26T18:52:43+02:00 49:17 https://hearthis.at/luteradraudze/1macekliba-kalposhana/ 9388418 no no Mon, 26 Jun 2023 18:42:44 +0200 2023-06-26T18:42:44+02:00 57:41 https://hearthis.at/luteradraudze/25623/ 9387214 no no Mon, 26 Jun 2023 15:22:52 +0200 2023-06-26T15:22:52+02:00 28:25 https://hearthis.at/luteradraudze/18623/ 9319325 no no Sun, 18 Jun 2023 21:45:50 +0200 2023-06-18T21:45:50+02:00 17:33 https://hearthis.at/luteradraudze/11623/ 9268308 no no Mon, 12 Jun 2023 18:48:21 +0200 2023-06-12T18:48:21+02:00 20:24 https://hearthis.at/luteradraudze/4523/ 9244244 no no Fri, 09 Jun 2023 18:11:20 +0200 2023-06-09T18:11:20+02:00 24:06 https://hearthis.at/luteradraudze/vasarsv/ 9154369 no no Mon, 29 May 2023 20:00:55 +0200 2023-05-29T20:00:55+02:00 23:48 https://hearthis.at/luteradraudze/debesbr/ 9154320 no no Mon, 29 May 2023 19:53:22 +0200 2023-05-29T19:53:22+02:00 18:40 https://hearthis.at/luteradraudze/210523-uploadam-gatavs/ 9095257 no no Mon, 22 May 2023 14:00:58 +0200 2023-05-22T14:00:58+02:00 19:41 https://hearthis.at/luteradraudze/gatavas-uploadam-1452023/ 9032633 no no Mon, 15 May 2023 14:05:58 +0200 2023-05-15T14:05:58+02:00 25:37 https://hearthis.at/luteradraudze/7523-uploadam-gatavs/ 8970115 no no Sun, 07 May 2023 19:16:20 +0200 2023-05-07T19:16:20+02:00 24:06 https://hearthis.at/luteradraudze/gatavs-uplodam-3042023/ 8901209 no no Sun, 30 Apr 2023 13:27:40 +0200 2023-04-30T13:27:40+02:00 30:56 https://hearthis.at/luteradraudze/2342023-uploadma/ 8835270 no no Mon, 24 Apr 2023 18:43:57 +0200 2023-04-24T18:43:57+02:00 23:26 https://hearthis.at/luteradraudze/16423-uplodam-gatavs/ 8756602 no no Mon, 17 Apr 2023 13:33:05 +0200 2023-04-17T13:33:05+02:00 18:39 https://hearthis.at/luteradraudze/9.4.23-skana-aploadam/ 8696038 no no Mon, 10 Apr 2023 14:48:31 +0200 2023-04-10T14:48:31+02:00 25:51 https://hearthis.at/luteradraudze/06/ 8665541 no no Thu, 06 Apr 2023 22:17:43 +0200 2023-04-06T22:17:43+02:00 20:56 https://hearthis.at/luteradraudze/26032023-gatavs-upload/ 8550361 no no Sun, 26 Mar 2023 17:24:36 +0200 2023-03-26T17:24:36+02:00 21:11 https://hearthis.at/luteradraudze/190323-gat-uploadam/ 8433565 no no Mon, 20 Mar 2023 10:35:02 +0100 2023-03-20T10:35:02+01:00 19:02 https://hearthis.at/luteradraudze/red-audio-12032023/ 8380480 no no Mon, 13 Mar 2023 17:02:59 +0100 2023-03-13T17:02:59+01:00 26:20 https://hearthis.at/luteradraudze/5323gatavs-uploadam/ 8323040 no no Mon, 06 Mar 2023 11:59:15 +0100 2023-03-06T11:59:15+01:00 24:13 https://hearthis.at/luteradraudze/260223-uplod-gatavs/ 8261171 no no Sun, 26 Feb 2023 17:09:09 +0100 2023-02-26T17:09:09+01:00 21:46 https://hearthis.at/luteradraudze/pelnu-treshd-upoadam/ 8231045 no no Wed, 22 Feb 2023 21:22:46 +0100 2023-02-22T21:22:46+01:00 20:57 https://hearthis.at/luteradraudze/19.02.2023-audio-upodam/ 31 Ņēmis pie sevis tos divpadsmit, viņš tiem sacīja: “Redzi, mēs dodamies uz Jeruzālemi, un piepildīsies viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu. 32 Viņš tiks nodots pagāniem un apsmiets, un mocīts, un apspļaudīts. 33 Un tie šaustīs viņu pātagām un nonāvēs, un trešajā dienā viņš augšāmcelsies.” 35 Kad viņš tuvojās Jērikai, kāds akls sēdēja ceļmalā un ubagoja. 36 Izdzirdējis, ka ļaužu pūlis iet garām, viņš taujāja, kas tur ir. 37 Viņam pavēstīja: “Jēzus, Nācarietis, iet garām.” 38 Un viņš iesaucās: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” 39 Un tie, kas gāja pa priekšu, apsauca viņu, lai viņš apklust, bet viņš kliedza vēl skaļāk: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” 40 Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Kad tas pienāca tuvāk, viņš tam jautāja: 41 “Ko tu gribi, lai es tev daru?” Viņš atbildēja: “Kungs, lai es redzētu!” 42 Un Jēzus viņam sacīja: “Topi redzīgs! Tava ticība tevi ir dziedinājusi.” 43 Un tūlīt viņš kļuva redzīgs un, Dievu slavēdams, gāja viņam līdzi. Un visi ļaudis, kas to redzēja, godināja Dievu.]]> 31 Ņēmis pie sevis tos divpadsmit, viņš tiem sacīja: “Redzi, mēs dodamies uz Jeruzālemi, un piepildīsies viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu. 32 Viņš tiks nodots pagāniem un apsmiets, un mocīts, un apspļaudīts. 33 Un tie šaustīs viņu pātagām un nonāvēs, un trešajā dienā viņš augšāmcelsies.” 35 Kad viņš tuvojās Jērikai, kāds akls sēdēja ceļmalā un ubagoja. 36 Izdzirdējis, ka ļaužu pūlis iet garām, viņš taujāja, kas tur ir. 37 Viņam pavēstīja: “Jēzus, Nācarietis, iet garām.” 38 Un viņš iesaucās: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” 39 Un tie, kas gāja pa priekšu, apsauca viņu, lai viņš apklust, bet viņš kliedza vēl skaļāk: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” 40 Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Kad tas pienāca tuvāk, viņš tam jautāja: 41 “Ko tu gribi, lai es tev daru?” Viņš atbildēja: “Kungs, lai es redzētu!” 42 Un Jēzus viņam sacīja: “Topi redzīgs! Tava ticība tevi ir dziedinājusi.” 43 Un tūlīt viņš kļuva redzīgs un, Dievu slavēdams, gāja viņam līdzi. Un visi ļaudis, kas to redzēja, godināja Dievu.]]> 8209604 no no Mon, 20 Feb 2023 12:46:46 +0100 2023-02-20T12:46:46+01:00 23:30 https://hearthis.at/luteradraudze/05022023-skna/ 8057776 no no Sun, 05 Feb 2023 14:44:52 +0100 2023-02-05T14:44:52+01:00 24:32 https://hearthis.at/luteradraudze/mar-spred-oUV/ 7993652 no no Mon, 30 Jan 2023 00:48:49 +0100 2023-01-30T00:48:49+01:00 19:12 https://hearthis.at/luteradraudze/audio-ivars-ok/ 7992954 no no Sun, 29 Jan 2023 23:37:06 +0100 2023-01-29T23:37:06+01:00 29:44 https://hearthis.at/luteradraudze/audio-220123/ 7904091 no no Mon, 23 Jan 2023 15:36:40 +0100 2023-01-23T15:36:40+01:00 24:17 https://hearthis.at/luteradraudze/audio-gatavs/ 7792236 no no Sun, 15 Jan 2023 19:10:14 +0100 2023-01-15T19:10:14+01:00 28:11 https://hearthis.at/luteradraudze/raimis-gatavs-audio/ 7750818 no no Thu, 12 Jan 2023 20:41:58 +0100 2023-01-12T20:41:58+01:00 18:19 https://hearthis.at/luteradraudze/01012023-gatavs-audio/ 21  Un, kad pienāca astotā diena, kurā bērniņu vajadzēja apgraizīt, viņam deva vārdu Jēzus, kā viņu eņģelis bija nosaucis, pirms viņš vēl bija ieņemts mātes miesās.]]> 21  Un, kad pienāca astotā diena, kurā bērniņu vajadzēja apgraizīt, viņam deva vārdu Jēzus, kā viņu eņģelis bija nosaucis, pirms viņš vēl bija ieņemts mātes miesās.]]> 7611254 no no Sun, 01 Jan 2023 15:04:42 +0100 2023-01-01T15:04:42+01:00 18:01 https://hearthis.at/luteradraudze/new-projectl/ 7568939 no no Thu, 29 Dec 2022 16:39:48 +0100 2022-12-29T16:39:48+01:00 17:46 https://hearthis.at/luteradraudze/ziemassvetku-spredikis/ 7568888 no no Thu, 29 Dec 2022 16:28:34 +0100 2022-12-29T16:28:34+01:00 18:14 https://hearthis.at/luteradraudze/skanjagimenes-dievkalpojums-18e12e2022/ 7568786 no no Thu, 29 Dec 2022 16:17:30 +0100 2022-12-29T16:17:30+01:00 9:10 https://hearthis.at/luteradraudze/raimskanjagatavs/ 7377259 no no Thu, 29 Dec 2022 16:38:49 +0100 2022-12-29T16:38:49+01:00 23:25 https://hearthis.at/luteradraudze/041222022/ 7317610 no no Sun, 04 Dec 2022 14:42:33 +0100 2022-12-04T14:42:33+01:00 19:19 https://hearthis.at/luteradraudze/20112022-mp3-gatavs/ 7236771 no no Mon, 21 Nov 2022 15:44:32 +0100 2022-11-21T15:44:32+01:00 13:25 https://hearthis.at/luteradraudze/marex-URJ/ 7208026 no no Tue, 08 Nov 2022 02:30:53 +0100 2022-11-08T02:30:53+01:00 18:47 https://hearthis.at/luteradraudze/new-project-W6m/ 7208023 no no Tue, 08 Nov 2022 02:18:43 +0100 2022-11-08T02:18:43+01:00 29:48 https://hearthis.at/luteradraudze/razhasvetki-gatavs/ 7132391 no no Tue, 11 Oct 2022 13:04:01 +0200 2022-10-11T13:04:01+02:00 11:11 https://hearthis.at/luteradraudze/new-project-DCv/ 7099001 no no Wed, 28 Sep 2022 23:59:27 +0200 2022-09-28T23:59:27+02:00 30:05 https://hearthis.at/luteradraudze/mar-spred/ 7054435 no no Mon, 05 Sep 2022 14:22:49 +0200 2022-09-05T14:22:49+02:00 24:36 https://hearthis.at/luteradraudze/hertjis/ 7054273 no no Mon, 05 Sep 2022 13:26:33 +0200 2022-09-05T13:26:33+02:00 6:59 https://hearthis.at/luteradraudze/raimis-herthis/ 7033090 no no Sun, 28 Aug 2022 19:56:49 +0200 2022-08-28T19:56:49+02:00 15:28 https://hearthis.at/luteradraudze/new-project/ 7015465 no no Sun, 21 Aug 2022 18:09:39 +0200 2022-08-21T18:09:39+02:00 18:08 https://hearthis.at/luteradraudze/raimis14082022/ 6985106 no no Sun, 14 Aug 2022 15:55:40 +0200 2022-08-14T15:55:40+02:00 21:23 https://hearthis.at/luteradraudze/3107-gatavs/ 6959541 no no Tue, 02 Aug 2022 20:26:46 +0200 2022-08-02T20:26:46+02:00 18:37 https://hearthis.at/luteradraudze/rec00142/
p[]]>
p[]]> 6913061 no no Sun, 17 Jul 2022 11:57:26 +0200 2022-07-17T11:57:26+02:00 16:47 https://hearthis.at/luteradraudze/07.03.-320kbpsspred/ 6880511 no no Wed, 06 Jul 2022 09:49:34 +0200 2022-07-06T09:49:34+02:00 15:50 https://hearthis.at/luteradraudze/26.06320kbpsr/ 6880508 no no Wed, 06 Jul 2022 09:48:22 +0200 2022-07-06T09:48:22+02:00 19:14 https://hearthis.at/luteradraudze/raomonds/ 6861040 no no Wed, 29 Jun 2022 19:03:32 +0200 2022-06-29T19:03:32+02:00 40:57 https://hearthis.at/luteradraudze/aija/ 6861035 no no Wed, 29 Jun 2022 19:03:29 +0200 2022-06-29T19:03:29+02:00 57:58 https://hearthis.at/luteradraudze/marex/ 6861032 no no Wed, 29 Jun 2022 19:03:26 +0200 2022-06-29T19:03:26+02:00 49:24 https://hearthis.at/luteradraudze/raimis-audio/ 6839950 no no Wed, 29 Jun 2022 19:03:23 +0200 2022-06-29T19:03:23+02:00 21:40 https://hearthis.at/luteradraudze/ivars-12062022/ 6839625 no no Mon, 20 Jun 2022 16:39:24 +0200 2022-06-20T16:39:24+02:00 27:51 https://hearthis.at/luteradraudze/vasarsv-spred/ https://youtu.be/wD6EoKvWEO0

Dievkalpojuma pilns ieraksts šeit:
https://fb.watch/dxo6KAoApc/]]> https://youtu.be/wD6EoKvWEO0

Dievkalpojuma pilns ieraksts šeit:
https://fb.watch/dxo6KAoApc/]]> 6810880 no no Thu, 09 Jun 2022 09:57:32 +0200 2022-06-09T09:57:32+02:00 12:42 https://hearthis.at/luteradraudze/22-05-29/ https://youtu.be/0YscGg5OA5A

Dievkalpojuma pilns ieraksts šeit:
https://fb.watch/djyeJUVzPj/
]]> https://youtu.be/0YscGg5OA5A

Dievkalpojuma pilns ieraksts šeit:
https://fb.watch/djyeJUVzPj/
]]> 6788759 no no Sun, 29 May 2022 10:00:00 +0200 2022-05-29T10:00:00+02:00 18:37 https://hearthis.at/luteradraudze/22-05-26/ https://youtu.be/ZJ6E6zAXH0E

Pilns dievkalpojuma ieraksts šeit:
https://fb.watch/djvgPtBwNN/]]> https://youtu.be/ZJ6E6zAXH0E

Pilns dievkalpojuma ieraksts šeit:
https://fb.watch/djvgPtBwNN/]]> 6788690 no no Thu, 26 May 2022 18:00:00 +0200 2022-05-26T18:00:00+02:00 17:15 https://hearthis.at/luteradraudze/22-05-22/ https://youtu.be/TdfYT-UHPSY

Dievkalpojuma pilns ieraksts šeit:
https://fb.watch/djhGCQ88V3/]]> https://youtu.be/TdfYT-UHPSY

Dievkalpojuma pilns ieraksts šeit:
https://fb.watch/djhGCQ88V3/]]> 6788389 no no Sun, 22 May 2022 10:00:00 +0200 2022-05-22T10:00:00+02:00 20:13 https://hearthis.at/luteradraudze/22-05-15/ https://youtu.be/V3QZVssf5Qk

Dzīvot patiesībā
15.05.2022. Saldus M. Lutera dr.

Jes. 42:10-16; Jk. 1:17-21

*Jņ. 16:5-15
Bet tagad Es aizeimu pie Tā, kas Mani sūtījis, un neviens jūsu starpā Man nejautā: kurp Tu ej? Bet, klausoties Manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju. Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums. Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu. Grēku - jo tie netic Man. Taisnību - jo Es aizeimu pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit. Tiesu - jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu. Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest. Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas. Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu. Viss, kas Tēvam pieder, pieder Man; tāpēc Es jums sacīju, ka Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu.*

Cantate svētdiena. Šodien domāsim par to, kā dzīvot patiesībā un ka Svētais Gars mūs tajā ieved. Svētā Gara darbs ir mums atgādināt par Jēzu. Par Viņa nopelnu pie krusta, nāvi, augšāmcelšanos un sēdēšanu pie Tēva labās rokas. Svētais Gars, Dieva sūtīts atklāj mums nākamās lietas. Viņš atklāj tikai to, ko Dievs grib, lai mēs zinām.

Jēzus aiziet pie Tēva un atstāj mums Svēto Garu. Svētais Gars liek pasaulei izprast grēku, tasinību un tiesu. Nedaudz par šo. Grēks ir pasaules trulums, noslēgtība pret Dievu. Tas ir Jēzus un Viņa atklāto Dieva prasību un piedāvājumu noraidījums jeb vienkārši sakot – neticība. Cilvēki ir dzirdējuši par Dievu, bet izvēlas neticēt. Un Svētais Gars tiek sūtīts to atklāt.

Taisnība – Jēzus pēc nāves tiek augšāmcelts. Dievam taisnība – pasaulei nē. Un mums katram šī taisnība peronīgi jāatklāj un jāpiedzīvo. Cik daudzi tomēr netic Dieva taisnībai! Jēzus nomana skumjas mācekļu sirdīs. Viņi grib turpināt fiziski būt kopā ar Jēzu, tomēr Dieva plāns ir sūtīt Garu. Caur Svēto Garu Jēzus ir ar mums ik dienas. Tā ir Dieva taisnība un patiesība.

Tiesa – pasaules tiesāšana. Dievs ir taisnīgs un Viņš ir arī tiesnesis. Dievs arī pagodinās ar Savu klātbūtni caur Svētā Gara darbību, vairodams ticību un vilkdams visus ticīgos pie sevis. Tam kurš tic, nav jābēdā par tiesu. “Dieva darbs ir tas, ka jūs ticat…” (Jņ. 6:28) saka Raksti Jāņa ev 6. nodaļā. Mācītājs Armands Klāvs par šo saka: “Ticība ir Dieva radošais darbs. Par radošu darbu mēdz saukt darbu, ar kuru tiek radīts tas, kas nav bijis. Dievs rada esamību, tajā rada dzīvību, bet tajā – ticību. Ir jāpazīst šis Dieva darbs – ticība.” Ja mēs atpazīstam Dieva darbu - ticību, ko Viņš ielicis mūsos un cilvēkos ap mums, tad mums par tiesu nav jābēdā.

Apustulis Jēkabs saka: “Tiesa ir bez žēlastības tam, kas neparāda žēlastību. Žēlastība nebēdā par tiesu!”(2:13). Ticība un žēlastība iet roku rokā. Mums jāuzmanās, ka netiesājam brāļus un māsas. Ap. Pāvils vēstulē romiešiem 2. nodaļas ievada saka: “Tāpēc tu, cilvēka bērns, ikviens, kas spried tiesu, ne ar ko nevari aizbildināties, jo, spriezdams tiesu par otru, tu tiesā pats sevi, jo, tiesātājs būdams, tu dari to pašu. Bet mēs zinām, ka pār tiem, kas tā dara, nāk pelnītā Dieva tiesa.” (Rom. 2:1-2) Proti, mēs neesam aicināti tiesāt, bet atstāt tiesu Dieva rokās.

Tāpat mēs esam aicināti nebūt tiesnešiem pašiem pret sevi. Arī tur mēs mēdzam bargi sevi tiesāt, sodīt. 1. vēstulē korintiešiem Pāvils saka: “Bet tā man ir maza lieta, ka jūs mani tiesājat vai kāda cilvēku tiesa; es neesmu arī pats sev tiesnesis. Es gan nekā neapzinos, bet tādēļ vēl neesmu taisnots, mans tiesnesis ir Tas Kungs. Tātad netiesājiet priekšlaikus, tiekāms Tas Kungs atnāks; Tas arī cels gaismā, kas bija apslēpts tumsībā un atklās siržu nodomus, un tad ikvienam būs sava uzslava no Dieva”(1. Kor. 4:3-4). Daudzas lietas mēs uzreiz neredzam un nesaprotam. Paiet laiks un atklājas tas, ko nebijām sapratuši. Kādas lietas kļūs skaidras mūžībā. Mēs esam aicināti atstāt visu Dieva ziņā, neravēt ārā visas nezāles. Kā Jēzus saka: “Bet viņš sacīja: nē, ka jūs, nezāli ravēdami, neizplūcat reizē arī kviešus.”Mt. 13:29.

Proti, visu, ko mums cilvēcīgi ir vēlme tiesāt vai nosodīt, ir labi un grudri atstāt Dieva ziņā. Viņš caur Svēto Garu uzrunās cilvēku pašu. Svētais Gars vada visā patiesībā. Viņš atklāj siržu nodomus. Un, kad cilvēks tiek Svētā Gara uzrunāts, tad tas ir daudz spēcīgāk un nāk no cilvēka paša sirds, dvēseles, tātad no iekšienes.

Gars izgaismo visu patiesību. Tas notiek mūsu dvēselēs. Vai mēs gribam atzīt to patiesību, kuru Gars mums izgaismo? Ne vienmēr, vai ne! Ir labi, ja mums līdzās ir kādi uzticami kristieši ar kuriem mēs varam pārrunāt savas dvēseles kustības, Svētā Gara darbu mūsos. Pasaulē ir tik daudz ikdienienišķu, uz darīšānām vērstu sarunu. Par maz dvēseles sarunu. Lai Gars mūs uz tām pamudina!

Lai dvēseles sarunas notiktu, mums vajadzīgs laiks sarunai. Īstai, patiesai, garai sarunai. Liekas, ka mēs reti atvēlam laiku šādām sarunām. Es uzskatu, ka tādai sarunai vajadzīgas vismaz pāris stundas. Kad varam no sirds runāt un arī uzklausīt. Šādas sarunas mums vajadzīgas ar Dievu un cilvēkiem. Ļaut dvēselei vaļu runāt to, kas uz sirds sakrājies, to, ko Gars atklājis. Pārrunāt ar Dievu un līdzdalīt cilvēkiem. Vai arī – runāt ar cilvēkiem un tad to pārrunāt ar Dievu.

Mans novēlējums jums un sev: ļauties Dieva Gara darbībai, lai Viņš mum atklāj patiesību. Un tad dalīties ar šo patiesību ar uzticamiem cilvēkiem. Izdzīvojot Dieva patiesību mēs rodam prieku dzīvot. Būsim patiesāki viens pret otru un pavisam patiesi ar Dievu un tuviem, uzticamiem cilvēkiem. Lai Dievs uz to mums palīdz, Āmen!]]> https://youtu.be/V3QZVssf5Qk

Dzīvot patiesībā
15.05.2022. Saldus M. Lutera dr.

Jes. 42:10-16; Jk. 1:17-21

*Jņ. 16:5-15
Bet tagad Es aizeimu pie Tā, kas Mani sūtījis, un neviens jūsu starpā Man nejautā: kurp Tu ej? Bet, klausoties Manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju. Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums. Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu. Grēku - jo tie netic Man. Taisnību - jo Es aizeimu pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit. Tiesu - jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu. Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest. Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas. Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu. Viss, kas Tēvam pieder, pieder Man; tāpēc Es jums sacīju, ka Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu.*

Cantate svētdiena. Šodien domāsim par to, kā dzīvot patiesībā un ka Svētais Gars mūs tajā ieved. Svētā Gara darbs ir mums atgādināt par Jēzu. Par Viņa nopelnu pie krusta, nāvi, augšāmcelšanos un sēdēšanu pie Tēva labās rokas. Svētais Gars, Dieva sūtīts atklāj mums nākamās lietas. Viņš atklāj tikai to, ko Dievs grib, lai mēs zinām.

Jēzus aiziet pie Tēva un atstāj mums Svēto Garu. Svētais Gars liek pasaulei izprast grēku, tasinību un tiesu. Nedaudz par šo. Grēks ir pasaules trulums, noslēgtība pret Dievu. Tas ir Jēzus un Viņa atklāto Dieva prasību un piedāvājumu noraidījums jeb vienkārši sakot – neticība. Cilvēki ir dzirdējuši par Dievu, bet izvēlas neticēt. Un Svētais Gars tiek sūtīts to atklāt.

Taisnība – Jēzus pēc nāves tiek augšāmcelts. Dievam taisnība – pasaulei nē. Un mums katram šī taisnība peronīgi jāatklāj un jāpiedzīvo. Cik daudzi tomēr netic Dieva taisnībai! Jēzus nomana skumjas mācekļu sirdīs. Viņi grib turpināt fiziski būt kopā ar Jēzu, tomēr Dieva plāns ir sūtīt Garu. Caur Svēto Garu Jēzus ir ar mums ik dienas. Tā ir Dieva taisnība un patiesība.

Tiesa – pasaules tiesāšana. Dievs ir taisnīgs un Viņš ir arī tiesnesis. Dievs arī pagodinās ar Savu klātbūtni caur Svētā Gara darbību, vairodams ticību un vilkdams visus ticīgos pie sevis. Tam kurš tic, nav jābēdā par tiesu. “Dieva darbs ir tas, ka jūs ticat…” (Jņ. 6:28) saka Raksti Jāņa ev 6. nodaļā. Mācītājs Armands Klāvs par šo saka: “Ticība ir Dieva radošais darbs. Par radošu darbu mēdz saukt darbu, ar kuru tiek radīts tas, kas nav bijis. Dievs rada esamību, tajā rada dzīvību, bet tajā – ticību. Ir jāpazīst šis Dieva darbs – ticība.” Ja mēs atpazīstam Dieva darbu - ticību, ko Viņš ielicis mūsos un cilvēkos ap mums, tad mums par tiesu nav jābēdā.

Apustulis Jēkabs saka: “Tiesa ir bez žēlastības tam, kas neparāda žēlastību. Žēlastība nebēdā par tiesu!”(2:13). Ticība un žēlastība iet roku rokā. Mums jāuzmanās, ka netiesājam brāļus un māsas. Ap. Pāvils vēstulē romiešiem 2. nodaļas ievada saka: “Tāpēc tu, cilvēka bērns, ikviens, kas spried tiesu, ne ar ko nevari aizbildināties, jo, spriezdams tiesu par otru, tu tiesā pats sevi, jo, tiesātājs būdams, tu dari to pašu. Bet mēs zinām, ka pār tiem, kas tā dara, nāk pelnītā Dieva tiesa.” (Rom. 2:1-2) Proti, mēs neesam aicināti tiesāt, bet atstāt tiesu Dieva rokās.

Tāpat mēs esam aicināti nebūt tiesnešiem pašiem pret sevi. Arī tur mēs mēdzam bargi sevi tiesāt, sodīt. 1. vēstulē korintiešiem Pāvils saka: “Bet tā man ir maza lieta, ka jūs mani tiesājat vai kāda cilvēku tiesa; es neesmu arī pats sev tiesnesis. Es gan nekā neapzinos, bet tādēļ vēl neesmu taisnots, mans tiesnesis ir Tas Kungs. Tātad netiesājiet priekšlaikus, tiekāms Tas Kungs atnāks; Tas arī cels gaismā, kas bija apslēpts tumsībā un atklās siržu nodomus, un tad ikvienam būs sava uzslava no Dieva”(1. Kor. 4:3-4). Daudzas lietas mēs uzreiz neredzam un nesaprotam. Paiet laiks un atklājas tas, ko nebijām sapratuši. Kādas lietas kļūs skaidras mūžībā. Mēs esam aicināti atstāt visu Dieva ziņā, neravēt ārā visas nezāles. Kā Jēzus saka: “Bet viņš sacīja: nē, ka jūs, nezāli ravēdami, neizplūcat reizē arī kviešus.”Mt. 13:29.

Proti, visu, ko mums cilvēcīgi ir vēlme tiesāt vai nosodīt, ir labi un grudri atstāt Dieva ziņā. Viņš caur Svēto Garu uzrunās cilvēku pašu. Svētais Gars vada visā patiesībā. Viņš atklāj siržu nodomus. Un, kad cilvēks tiek Svētā Gara uzrunāts, tad tas ir daudz spēcīgāk un nāk no cilvēka paša sirds, dvēseles, tātad no iekšienes.

Gars izgaismo visu patiesību. Tas notiek mūsu dvēselēs. Vai mēs gribam atzīt to patiesību, kuru Gars mums izgaismo? Ne vienmēr, vai ne! Ir labi, ja mums līdzās ir kādi uzticami kristieši ar kuriem mēs varam pārrunāt savas dvēseles kustības, Svētā Gara darbu mūsos. Pasaulē ir tik daudz ikdienienišķu, uz darīšānām vērstu sarunu. Par maz dvēseles sarunu. Lai Gars mūs uz tām pamudina!

Lai dvēseles sarunas notiktu, mums vajadzīgs laiks sarunai. Īstai, patiesai, garai sarunai. Liekas, ka mēs reti atvēlam laiku šādām sarunām. Es uzskatu, ka tādai sarunai vajadzīgas vismaz pāris stundas. Kad varam no sirds runāt un arī uzklausīt. Šādas sarunas mums vajadzīgas ar Dievu un cilvēkiem. Ļaut dvēselei vaļu runāt to, kas uz sirds sakrājies, to, ko Gars atklājis. Pārrunāt ar Dievu un līdzdalīt cilvēkiem. Vai arī – runāt ar cilvēkiem un tad to pārrunāt ar Dievu.

Mans novēlējums jums un sev: ļauties Dieva Gara darbībai, lai Viņš mum atklāj patiesību. Un tad dalīties ar šo patiesību ar uzticamiem cilvēkiem. Izdzīvojot Dieva patiesību mēs rodam prieku dzīvot. Būsim patiesāki viens pret otru un pavisam patiesi ar Dievu un tuviem, uzticamiem cilvēkiem. Lai Dievs uz to mums palīdz, Āmen!]]> 6759436 no no Sun, 15 May 2022 10:00:00 +0200 2022-05-15T10:00:00+02:00 21:15 https://hearthis.at/luteradraudze/22-05-08/ https://youtu.be/aQlfCh_drSw

Mātes, ģimenes dienā
08.05.2022.
Saldus M. Lutera dr., Priedula-Vadakste

5. Moz. 5:16; Kol. 3:12-17

Lk. 2:41-52
*Un Viņa vecāki gāja ik gadus uz Jeruzālemi Pashā svētkos. Kad nu Viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi. Un, kad svētku dienas bija pagājušas, tad, tiem atkal uz mājām ejot, bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un Viņa māte to nezināja. Bet tie domāja, ka Viņš esot pie ceļabiedriem; un, vienas dienas gājumu nostaigājuši, tie Viņu meklēja pie radiem un pazīstamiem. Un, kad tie Viņu neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, lai To meklētu. Un pēc trim dienām tie Viņu atrada Templī sēžam starp mācītājiem, tos klausoties un tos jautājot. Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēm. Un, Viņu ieraudzījuši, vecāki pārbijās, un Viņa māte sacīja Viņam: "Mans dēls, kāpēc Tu mums to esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši." Bet Viņš tiem atbildēja: "Kam jūs esat Mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?" Bet tie neizprata uz viņiem sacīto vārdu. Un Viņš nogāja tiem līdzi uz Nacareti un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī. Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.*

Šodien svinam mātes/ģimenes dienu, kas Latvijā tiek atzīmēta jau kopš 1922. gada. Par to arī šodienas pārdomas. Trīs domas: vecāki nereti nezināja, ko mēs esam darījuši. Mātēm: ko dēls/meita tu izdarīji? Mamma paturēja sirdī Jēzus vāardus. Mammas domā par saviem bērniem – kas ar viņu būs!

Jēzus palika Jeruzālemē un kopā ar mācītājiem klausījās, atbildēja uz jautājumiem, bija viņu vidū. Jēzus māte to nezināja. Cik daudz mūsu mammas, omītes nezina, ko mēs darām!? Un kādreiz ir labi, ka viņas nezina. Jo, ja zinātu, būt daudz vairāk sirmu matu. Bet ko mēs darām tādu, ka labāk mammai nezināt? Vai tas ir kas labs, ko es daru? Vai mamma priecātos?

No citas puses skatoties ... vai tas, ko es daru, dod godu maniem vecākiem? Vai viņi ar mani var būt priecīgi, lepoties? Protams, vecāki var būt dažādi. Un kādam, iespējams, ir grūti tāpēc, ka viņš nevar lepoties ar saviem vecākiem – kādas atkarības, uzvedība, dzīvesveids ir tāds, kuru nevar un nedrīkst turpināt. Un tad jāsāk dzīve no jauna pašam, meklējot citu modeli, kam līdzināties.

Iesim vēl solīti tālāk. Vai tas, ko es daru, pagodina manu Debesu Tēvu un māti Baznīcu? Dievs patiesi redz visu, ko mēs darām! Vai es ar savu rīcību pagodinu Dievu? Vai esmu atvērts un atbalstošs mūsu LELB, kurai es garīgi piederu un varu Dievam kalpot? Jā, cik ļoti mūsu biloģiskās mammas vai omītes un arī mūsu māte Baznīca ar mums var lepoties?

Un ko mēs darām, kad esam aplam uzvedušies? Jēzus mātei bija sāpīgi uzzināt, ka Jēzus nav līdzi ar viņiem atstājis Jeruzālemi. Es domāju, ka šeit ikviena mamma būtu pilnīgā panikā. Bērns pazudis vairākas dienas. Kur viņš ir? Kas ar viņu varēja notikt?! Pieļauju, ka Marija bija lielā izmisumā! Un tad viņa atrod Jēzu mierīgi sēžam kopā ar mācītājiem.

“Kāpēc Tu esi tā darījis?” Marija saka Jēzum. Cik bieži mēs šos vārdus esam dzirdējuši no mūsu mammām? Droši vien gribētu, ka tas būtu bijis mazāk. Ka mēs mazāk būtu savas mammas “sirmas” padarījuši. Un tad, vai vienmēr atvainojāmies, lūdzām piedošanu par pāridarījumu? Varbūt bija gadījumi, kad mēs, līdzīgi kā Jēzus, jutāmies, ka neko tādu jau nezidarījām. Jēzus Marijai atbild: "Kam jūs esat Mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?"

Mums var būt savs attaisnojums vai arguments kāpēc esam šā vai tā rīkojušies, bet tas nemazina faktu, ka mūsu mammas, omītes par mums ir uztraukušās. Reiz, kad mana omīte bija vēl dzīva, viņa man piezvanīja 4. vai 5. janvārī. Kad es pacēlu, viņa teica apmēram tā: “Ak tad dzīvs vēl esi, ja!?” No sākuma nesapratu viņas vārdus. Vēlāk aptvēru, ka viņa gribējusi, ka piezvanu pa Jauno gadu viņai. Es biju aizņemts savās darīšanās un nemaz nebiju atcerējies piezvanīt viņai, jaunam gadam sākoties.

Un man bija savi argumenti, kāpēc nepiezvanīju, bet omītei tas mazāk sāpes nedarīja. Tā tas bijis vairākas reizes arī ar manu mammu. Jā, un ko mēs tajās reizēs darām? Vai lūdzam piedošanu? Vai apzināmies, cik ļoti esam sāpinājuši savējos? Varbūt šajā ģimenes/mātes dienā pārdomā kādu lietu, kur esi darījis savai mamma/omīte pāri un lūdz piedošanu!

Kā sirdsapziņas izmeklēšanas materiālā “Dvēseles spogulis” tiekam jautāti: “Vai neesi izvairījies no kāda pienākuma draudzē vai tuvākā priekšā?” Jā varam pārdomāt ko esam vai neesam darījuši labu vai sliktu mūsu mātēm/omītēm un mātei Baznīcai. Un, ko varam darīt labu šodien un nākotnē, kas būtu par svētību mūsu mīļajām sievietēm un Baznīcai.

Visbeidzot, Dievs noteikti redz to, cik ļoti mammas un omītes pārdzīvo par saviem bērniem, mazbērniem. Jēzus māte Marija paturēja Jēzus vārdus sirdī. Viņa nesaprata tajā brīdī, bet vēlāk sapratīs. Ir labi rūpēties un just līdzi saviem bērniem. Un vēl labāk viņus likt Dieva rokās un lūgt, lai Dievs par viņiem rūpējas. Es domāju garīgi. (sievasmāte ciemos. Koteletes ļoti garšīgas😊)

Proti, fiziski bērniem vajam mammu un omīti, bet garīgi viņiem vajag sastapties un piedzīvot Dievu! Fiziskajā mums sevi pilnībā jādod bērniem, bet garīgi jāļauj iet, pakrist, piedzīvot fiziskus un garīgus nobrāzumus un punus. Jāļauj “pazust” uz trīs dienām pie mācītājiem jeb kas ir tā vieta un laiks, kad mūsu bērni var garīgi augt un piedzīvot atšķirtību no mammas rūpēm un iegūt zināmu pastāvību.

Citiem vārdiem sakot, mammas un omītes rūpes jālīdzsvaro ar tēvu un vectēvu doto dzīves redzējumu, saikni ar Dievu, kur tāda ir. Daļai no mums mūsu tēvi un vectēvi nav bijuši par garīgu paraugu. Tad tas jāmācās mums pašiem. Nereti, kur nav tēvi un vectēvi līdzsvara iegūšanai, šo lomu uzņemas mammas. (Kristers un treniņi). Bet tas nav viegli mammām. Un tomēr bieži viņas to dara, jo nav izvēles.

Ģimenes kontekstā, vīri, atcerēsimies teicienu “happy wife, happy life” jeb latviski “kad sieva laimīga, dzīve laimīga”. Tāpēc, atbalstīsim mūsu sievas bērnu audzināšanā un palīdzēsim viņām ieraudzīt, kur bērniem vajag lielāku brīvību. Būsim mūsu ģimenēs kā galvas, kuras vada tās: garīgi, uzņemoties atbildību un esot par tām atsaitēm, kas telti tur, kad lieli vēji pūš.

Sievas, mammas, omītes – sakiet vairāk saviem vīriem atzinības vārdus, novērtējiet visu to, ko viņi dara ģimenes labā. Centieties saskatīt to, ka vīrietis ienes ģimenē līdzsvaru gan bērnu audzināšanā, dāvājot brīvību/visatļautību iepretim mammu dāvātajam rūpes/kontrole. Un savā starpā dzīvojam mīlesttībā un pieņemšanā, jo vislabākais, ko varam dot mūsu bērniem ir labas attiecības laulāto starpā. Svētīgu mātes/ģimenes dienu!
]]> https://youtu.be/aQlfCh_drSw

Mātes, ģimenes dienā
08.05.2022.
Saldus M. Lutera dr., Priedula-Vadakste

5. Moz. 5:16; Kol. 3:12-17

Lk. 2:41-52
*Un Viņa vecāki gāja ik gadus uz Jeruzālemi Pashā svētkos. Kad nu Viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi. Un, kad svētku dienas bija pagājušas, tad, tiem atkal uz mājām ejot, bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un Viņa māte to nezināja. Bet tie domāja, ka Viņš esot pie ceļabiedriem; un, vienas dienas gājumu nostaigājuši, tie Viņu meklēja pie radiem un pazīstamiem. Un, kad tie Viņu neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, lai To meklētu. Un pēc trim dienām tie Viņu atrada Templī sēžam starp mācītājiem, tos klausoties un tos jautājot. Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēm. Un, Viņu ieraudzījuši, vecāki pārbijās, un Viņa māte sacīja Viņam: "Mans dēls, kāpēc Tu mums to esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši." Bet Viņš tiem atbildēja: "Kam jūs esat Mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?" Bet tie neizprata uz viņiem sacīto vārdu. Un Viņš nogāja tiem līdzi uz Nacareti un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī. Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.*

Šodien svinam mātes/ģimenes dienu, kas Latvijā tiek atzīmēta jau kopš 1922. gada. Par to arī šodienas pārdomas. Trīs domas: vecāki nereti nezināja, ko mēs esam darījuši. Mātēm: ko dēls/meita tu izdarīji? Mamma paturēja sirdī Jēzus vāardus. Mammas domā par saviem bērniem – kas ar viņu būs!

Jēzus palika Jeruzālemē un kopā ar mācītājiem klausījās, atbildēja uz jautājumiem, bija viņu vidū. Jēzus māte to nezināja. Cik daudz mūsu mammas, omītes nezina, ko mēs darām!? Un kādreiz ir labi, ka viņas nezina. Jo, ja zinātu, būt daudz vairāk sirmu matu. Bet ko mēs darām tādu, ka labāk mammai nezināt? Vai tas ir kas labs, ko es daru? Vai mamma priecātos?

No citas puses skatoties ... vai tas, ko es daru, dod godu maniem vecākiem? Vai viņi ar mani var būt priecīgi, lepoties? Protams, vecāki var būt dažādi. Un kādam, iespējams, ir grūti tāpēc, ka viņš nevar lepoties ar saviem vecākiem – kādas atkarības, uzvedība, dzīvesveids ir tāds, kuru nevar un nedrīkst turpināt. Un tad jāsāk dzīve no jauna pašam, meklējot citu modeli, kam līdzināties.

Iesim vēl solīti tālāk. Vai tas, ko es daru, pagodina manu Debesu Tēvu un māti Baznīcu? Dievs patiesi redz visu, ko mēs darām! Vai es ar savu rīcību pagodinu Dievu? Vai esmu atvērts un atbalstošs mūsu LELB, kurai es garīgi piederu un varu Dievam kalpot? Jā, cik ļoti mūsu biloģiskās mammas vai omītes un arī mūsu māte Baznīca ar mums var lepoties?

Un ko mēs darām, kad esam aplam uzvedušies? Jēzus mātei bija sāpīgi uzzināt, ka Jēzus nav līdzi ar viņiem atstājis Jeruzālemi. Es domāju, ka šeit ikviena mamma būtu pilnīgā panikā. Bērns pazudis vairākas dienas. Kur viņš ir? Kas ar viņu varēja notikt?! Pieļauju, ka Marija bija lielā izmisumā! Un tad viņa atrod Jēzu mierīgi sēžam kopā ar mācītājiem.

“Kāpēc Tu esi tā darījis?” Marija saka Jēzum. Cik bieži mēs šos vārdus esam dzirdējuši no mūsu mammām? Droši vien gribētu, ka tas būtu bijis mazāk. Ka mēs mazāk būtu savas mammas “sirmas” padarījuši. Un tad, vai vienmēr atvainojāmies, lūdzām piedošanu par pāridarījumu? Varbūt bija gadījumi, kad mēs, līdzīgi kā Jēzus, jutāmies, ka neko tādu jau nezidarījām. Jēzus Marijai atbild: "Kam jūs esat Mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?"

Mums var būt savs attaisnojums vai arguments kāpēc esam šā vai tā rīkojušies, bet tas nemazina faktu, ka mūsu mammas, omītes par mums ir uztraukušās. Reiz, kad mana omīte bija vēl dzīva, viņa man piezvanīja 4. vai 5. janvārī. Kad es pacēlu, viņa teica apmēram tā: “Ak tad dzīvs vēl esi, ja!?” No sākuma nesapratu viņas vārdus. Vēlāk aptvēru, ka viņa gribējusi, ka piezvanu pa Jauno gadu viņai. Es biju aizņemts savās darīšanās un nemaz nebiju atcerējies piezvanīt viņai, jaunam gadam sākoties.

Un man bija savi argumenti, kāpēc nepiezvanīju, bet omītei tas mazāk sāpes nedarīja. Tā tas bijis vairākas reizes arī ar manu mammu. Jā, un ko mēs tajās reizēs darām? Vai lūdzam piedošanu? Vai apzināmies, cik ļoti esam sāpinājuši savējos? Varbūt šajā ģimenes/mātes dienā pārdomā kādu lietu, kur esi darījis savai mamma/omīte pāri un lūdz piedošanu!

Kā sirdsapziņas izmeklēšanas materiālā “Dvēseles spogulis” tiekam jautāti: “Vai neesi izvairījies no kāda pienākuma draudzē vai tuvākā priekšā?” Jā varam pārdomāt ko esam vai neesam darījuši labu vai sliktu mūsu mātēm/omītēm un mātei Baznīcai. Un, ko varam darīt labu šodien un nākotnē, kas būtu par svētību mūsu mīļajām sievietēm un Baznīcai.

Visbeidzot, Dievs noteikti redz to, cik ļoti mammas un omītes pārdzīvo par saviem bērniem, mazbērniem. Jēzus māte Marija paturēja Jēzus vārdus sirdī. Viņa nesaprata tajā brīdī, bet vēlāk sapratīs. Ir labi rūpēties un just līdzi saviem bērniem. Un vēl labāk viņus likt Dieva rokās un lūgt, lai Dievs par viņiem rūpējas. Es domāju garīgi. (sievasmāte ciemos. Koteletes ļoti garšīgas😊)

Proti, fiziski bērniem vajam mammu un omīti, bet garīgi viņiem vajag sastapties un piedzīvot Dievu! Fiziskajā mums sevi pilnībā jādod bērniem, bet garīgi jāļauj iet, pakrist, piedzīvot fiziskus un garīgus nobrāzumus un punus. Jāļauj “pazust” uz trīs dienām pie mācītājiem jeb kas ir tā vieta un laiks, kad mūsu bērni var garīgi augt un piedzīvot atšķirtību no mammas rūpēm un iegūt zināmu pastāvību.

Citiem vārdiem sakot, mammas un omītes rūpes jālīdzsvaro ar tēvu un vectēvu doto dzīves redzējumu, saikni ar Dievu, kur tāda ir. Daļai no mums mūsu tēvi un vectēvi nav bijuši par garīgu paraugu. Tad tas jāmācās mums pašiem. Nereti, kur nav tēvi un vectēvi līdzsvara iegūšanai, šo lomu uzņemas mammas. (Kristers un treniņi). Bet tas nav viegli mammām. Un tomēr bieži viņas to dara, jo nav izvēles.

Ģimenes kontekstā, vīri, atcerēsimies teicienu “happy wife, happy life” jeb latviski “kad sieva laimīga, dzīve laimīga”. Tāpēc, atbalstīsim mūsu sievas bērnu audzināšanā un palīdzēsim viņām ieraudzīt, kur bērniem vajag lielāku brīvību. Būsim mūsu ģimenēs kā galvas, kuras vada tās: garīgi, uzņemoties atbildību un esot par tām atsaitēm, kas telti tur, kad lieli vēji pūš.

Sievas, mammas, omītes – sakiet vairāk saviem vīriem atzinības vārdus, novērtējiet visu to, ko viņi dara ģimenes labā. Centieties saskatīt to, ka vīrietis ienes ģimenē līdzsvaru gan bērnu audzināšanā, dāvājot brīvību/visatļautību iepretim mammu dāvātajam rūpes/kontrole. Un savā starpā dzīvojam mīlesttībā un pieņemšanā, jo vislabākais, ko varam dot mūsu bērniem ir labas attiecības laulāto starpā. Svētīgu mātes/ģimenes dienu!
]]> 6746521 no no Sun, 08 May 2022 10:00:00 +0200 2022-05-08T10:00:00+02:00 26:45 https://hearthis.at/luteradraudze/22-05-01/ https://youtu.be/NSEcRcmOXOQ]]> https://youtu.be/NSEcRcmOXOQ]]> 6729578 no no Sun, 01 May 2022 10:00:00 +0200 2022-05-01T10:00:00+02:00 12:13 https://hearthis.at/luteradraudze/22-04-24/ https://youtu.be/cqLNr-h3ZEY

Par ticības uzvaru
24.04.2022. Saldus M. Lutera dr., Ruba

1.Moz. 32:22b-32; 1.Jņ. 5:4-10
Jņ. 20:19-31

*Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: "Miers ar jums!" Un, to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un sānus. Tad mācekļi kļuva līksmi, savu Kungu redzēdami. Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: "Miers ar jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu." Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks." Bet Toms, viens no divpadsmit, saukts dvīnis, nebija pie viņiem, kad nāca Jēzus. Tad pārējie mācekļi viņam stāstīja: "Mēs To Kungu esam redzējuši." Bet viņš tiem sacīja: "Ja es neredzu naglu zīmes Viņa rokās un savu pirkstu nelieku naglu rētās un savu roku nelieku Viņa sānos, es neticēšu." Un pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija kopā un arī Toms pie viņiem. Un durvis bija aizslēgtas. Tad Jēzus nāk un stājas viņu vidū un saka: "Miers ar jums!" Pēc tam Viņš Tomam saka: "Stiep šurp savu pirkstu un aplūko Manas rokas un dod šurp savu roku un liec to Manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs!" Toms atbildēja un sacīja Viņam: "Mans Kungs un Mans Dievs!" Jēzus viņam saka: "Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!" Vēl daudz citu zīmju Jēzus darīja Savu mācekļu priekšā, kas nav aprakstītas šinī grāmatā. Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā.*

Tēzes:
Baltā svētdiena. Esam Lieldienu Gaviļu laikā! Šodien dzirdējām lasījumu no VD kā Jēkabs izcīna uzvaru pār Dievu. Lasījumā no Jāņa vēstules dzirdējām par ticību, kas uzvar pasauli. Un Jāņa evaņģēlijā par Toma neticību, kas tiek uzvarēta. Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies! Mēs savu ticību liekam uz Dievu, Kurš pats uzvarējis nāvi un aicina mūs Viņam sekot uzvaras gājienā.

Lai mēs uzvarētu pasauli un to, kas ir tajā, mums vajadzīga ticība. Ticība, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls un Viņš fiziski, miesā, mira par mums pie krusta. Reāli uzvarēja nāvi. Es lasu sporta ziņas. Dzīves lielu daļu esmu bijis sportists, mans dēls Olivers spēlē hokeju, Odrija basketbolu. Sporta ziņās gandrīz vienmēr kāds ir uzvarējis un kāds ir zaudējis. Tā no tiek katrā spēlē. Retāk rezultāts ir neizšķirts (lielākoties fubolā, ja noteikumi to pieļauj).

Kas vajadzīgs, lai kāda komanda uzvarētu citu? Tur ir ļoti daudz faktoru: sporta kluba budžets, komandas sapratne, līderis, kurš uzņemas atbildību, veiksme un vēl daudzi citi faktori. ASV sporta industrija rēķina matemātiski: kādi cilvēki ar kādām spējām vajadzīgi, lai komanda uzvarētu. Tā ir diezgan liela rēķināšana. Neskatoties uz to, ik pa laikam notiek kādi pārsteigumi un uzvar komandas, kurām pēc visiem rādītājiem nevajadzētu uzvarēt.

Piemēram, vakar Latvijas hokeja U-18 puišu komanda uzvarēja Zviedriju. Zviedrija ir hokeja lielvalsts un ja Latvija uzvar, tā ir sensācija, notikums, brīnums. Ne tā, ka mēs būtu ļoti švaki, bet tas ir kaut kas negaidīts un tam tā pēc spēka samēra nevajadzēja būt. Lasīju vakar ASV klīniskā psihologa Dž. Pītersona grāmatu: 12 dzīves likumi. Viņš runā par to, ka hierarhija pasaulē ir no tās pirmsākumiem. Minot piemērus no dzīvnieku un putnu pasaules (omāru cīņas un paceplīša drosme).

Un tagad atpakaļ pie Bībeles. Jēkabs uzvarēja Dievu! Vai tas ir iespējams? Jēzus uzvarēja nāvi? Vai tas ir iespējams? Toms iebāza pirkstus, roku Jēzus rētās pēc Kristus augšāmcelšanās! Vai tas ir iespējams? Cilvēciski un racionāli raugoties tas nav iespējams. Bet Dievam nekas nav neiespējams! Dievs mums devis Bībeli, Svētos Rakstus, lai mēs, to lasot, varam noticēt uz lietam, kuras cilvēciski nav iespējamas, bet ne neiespējamas Dievam. Vai Tu tam tici?

Un iesim tālāk. Ko mums dod šī ticība? Jēkaba, Jēzus un Toma uzvaras dod mums cerību mūsu mazajām uzvarām. Mūsu ikdienišķajām uzvarām. Ka tas ir iespējamas! Ticība uzvar pasauli! Tiešām? Ja ticu, tad jā! Es ticu, ka mana aizlūgšana par slimo darbosies; es ticu, ka mans dēls labi nospēlēs spēli (kādreiz arī neticu un Dievs iedod pārsteigumu!); es ticu, ka mēs ar sievu varēsim nodzīvot ilgi un laimīgi līdz mūsu zemes dzīves beigām. To visu dod ticība!

Mūsu jauno hokeistu uzvara vairo manu ticību un pārliecību ka latvietim no mazas valsts ir iespējams veikt lielas lietas pasaulē. Jēkabs uzvar Dievu. Pirms tam viņš pat nezināja, ka Dievs ir šajā vietā. Nu viņš tiek saukts par Izraēlu, kas nozīmē: “Dieva lai valda”. Dievs ir atrdis vīru, kurš ir cīnītājs. Dievam vajadzīgi ticības cīnītāji. Neatlaidīgi, apņēmīgi, drosmīgi cīnītāji.

Mēs ģimenē lasām grāmatu, kur garīgas lietas tiek izskaidrotas caur dažādu dzīvnieku, putnu un kukaiņu pasauli un savstarpējo mijiedarbību. Šajā grāmatā katru gada dienu ir kāds stāsts no dzīvnieku pasaules, kas dod mums lielāku skaidrību Dieva radīšanas kārtībai. Dzīvnieku pasaulē zināmais Dāvida un Goliāta stāsts tiek izdzīvots regulāri. Mazāki dzīvnieki vai putni vai kukaiņi dara lieta vai uzvar pretiniekus, kuri ir daudz spēcīgāki vai lielāki izmēra ziņā.

Tā manis pieminētais paceplītis, kurš ir aptuveni tikai 1/3 no parasta zvirbuļa apmēra, taisot ligzdu un “iezīmējot teritoriju” ir gatavs cīnīties, un, vizbiežāk, uzvar par sevi daudz lielākus putnus. Mēs varam teikt, ka tas nu gan ir drosmīgs putns. Kas ir vajadzīgs, lai mēs ar tādu pārliecību varam iet dzīvē uz priekšu? Ticība! Ticība, ka mēs ar Dieva palīgu varam lielas lietas izdarīt. Ne tikai lielas, bet pat neiespējamas, ja vien ticam Dievam, kurš ir neiespējamo lietu Dievs!

Protams, Dievs mums katram dod savu uzdevumu un ne visos jautājumos mums jābūt tādiem kā buldozeriem, kas pārbrauc pāri visam, kas stāv pretī. Arī Jēzus bija paklausīgs, pazemīgs līdz krusta nāvei pāridarītāju priekšā. Ja mēs zinām savu, no Dieva dotu, uzdevumu, aicinājumu, mums ir daudz vieglāk palikt ticībā un ar Viņa Gara spēku darīt to uz ko Viņš mūs aicinājis. Kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Jēzus sūta Savus mācekļus. Katram dodot Savu uzdevumu.

Lai Jēkaba un Jēzus uzvaras vairo mums ticību un drosmi uzvarēt mūsu cīņas! Lai arī dažādus notikumus pasaulē, kā piemēram, karu Ukrainā, uztveram no cerības un ticības perspektīvas, lūkojoties uz aizstāvju varonību! Lai visa Dieva radītā daba mums ir par iedvesmu celties un celt! Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!
]]> https://youtu.be/cqLNr-h3ZEY

Par ticības uzvaru
24.04.2022. Saldus M. Lutera dr., Ruba

1.Moz. 32:22b-32; 1.Jņ. 5:4-10
Jņ. 20:19-31

*Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: "Miers ar jums!" Un, to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un sānus. Tad mācekļi kļuva līksmi, savu Kungu redzēdami. Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: "Miers ar jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu." Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks." Bet Toms, viens no divpadsmit, saukts dvīnis, nebija pie viņiem, kad nāca Jēzus. Tad pārējie mācekļi viņam stāstīja: "Mēs To Kungu esam redzējuši." Bet viņš tiem sacīja: "Ja es neredzu naglu zīmes Viņa rokās un savu pirkstu nelieku naglu rētās un savu roku nelieku Viņa sānos, es neticēšu." Un pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija kopā un arī Toms pie viņiem. Un durvis bija aizslēgtas. Tad Jēzus nāk un stājas viņu vidū un saka: "Miers ar jums!" Pēc tam Viņš Tomam saka: "Stiep šurp savu pirkstu un aplūko Manas rokas un dod šurp savu roku un liec to Manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs!" Toms atbildēja un sacīja Viņam: "Mans Kungs un Mans Dievs!" Jēzus viņam saka: "Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!" Vēl daudz citu zīmju Jēzus darīja Savu mācekļu priekšā, kas nav aprakstītas šinī grāmatā. Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā.*

Tēzes:
Baltā svētdiena. Esam Lieldienu Gaviļu laikā! Šodien dzirdējām lasījumu no VD kā Jēkabs izcīna uzvaru pār Dievu. Lasījumā no Jāņa vēstules dzirdējām par ticību, kas uzvar pasauli. Un Jāņa evaņģēlijā par Toma neticību, kas tiek uzvarēta. Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies! Mēs savu ticību liekam uz Dievu, Kurš pats uzvarējis nāvi un aicina mūs Viņam sekot uzvaras gājienā.

Lai mēs uzvarētu pasauli un to, kas ir tajā, mums vajadzīga ticība. Ticība, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls un Viņš fiziski, miesā, mira par mums pie krusta. Reāli uzvarēja nāvi. Es lasu sporta ziņas. Dzīves lielu daļu esmu bijis sportists, mans dēls Olivers spēlē hokeju, Odrija basketbolu. Sporta ziņās gandrīz vienmēr kāds ir uzvarējis un kāds ir zaudējis. Tā no tiek katrā spēlē. Retāk rezultāts ir neizšķirts (lielākoties fubolā, ja noteikumi to pieļauj).

Kas vajadzīgs, lai kāda komanda uzvarētu citu? Tur ir ļoti daudz faktoru: sporta kluba budžets, komandas sapratne, līderis, kurš uzņemas atbildību, veiksme un vēl daudzi citi faktori. ASV sporta industrija rēķina matemātiski: kādi cilvēki ar kādām spējām vajadzīgi, lai komanda uzvarētu. Tā ir diezgan liela rēķināšana. Neskatoties uz to, ik pa laikam notiek kādi pārsteigumi un uzvar komandas, kurām pēc visiem rādītājiem nevajadzētu uzvarēt.

Piemēram, vakar Latvijas hokeja U-18 puišu komanda uzvarēja Zviedriju. Zviedrija ir hokeja lielvalsts un ja Latvija uzvar, tā ir sensācija, notikums, brīnums. Ne tā, ka mēs būtu ļoti švaki, bet tas ir kaut kas negaidīts un tam tā pēc spēka samēra nevajadzēja būt. Lasīju vakar ASV klīniskā psihologa Dž. Pītersona grāmatu: 12 dzīves likumi. Viņš runā par to, ka hierarhija pasaulē ir no tās pirmsākumiem. Minot piemērus no dzīvnieku un putnu pasaules (omāru cīņas un paceplīša drosme).

Un tagad atpakaļ pie Bībeles. Jēkabs uzvarēja Dievu! Vai tas ir iespējams? Jēzus uzvarēja nāvi? Vai tas ir iespējams? Toms iebāza pirkstus, roku Jēzus rētās pēc Kristus augšāmcelšanās! Vai tas ir iespējams? Cilvēciski un racionāli raugoties tas nav iespējams. Bet Dievam nekas nav neiespējams! Dievs mums devis Bībeli, Svētos Rakstus, lai mēs, to lasot, varam noticēt uz lietam, kuras cilvēciski nav iespējamas, bet ne neiespējamas Dievam. Vai Tu tam tici?

Un iesim tālāk. Ko mums dod šī ticība? Jēkaba, Jēzus un Toma uzvaras dod mums cerību mūsu mazajām uzvarām. Mūsu ikdienišķajām uzvarām. Ka tas ir iespējamas! Ticība uzvar pasauli! Tiešām? Ja ticu, tad jā! Es ticu, ka mana aizlūgšana par slimo darbosies; es ticu, ka mans dēls labi nospēlēs spēli (kādreiz arī neticu un Dievs iedod pārsteigumu!); es ticu, ka mēs ar sievu varēsim nodzīvot ilgi un laimīgi līdz mūsu zemes dzīves beigām. To visu dod ticība!

Mūsu jauno hokeistu uzvara vairo manu ticību un pārliecību ka latvietim no mazas valsts ir iespējams veikt lielas lietas pasaulē. Jēkabs uzvar Dievu. Pirms tam viņš pat nezināja, ka Dievs ir šajā vietā. Nu viņš tiek saukts par Izraēlu, kas nozīmē: “Dieva lai valda”. Dievs ir atrdis vīru, kurš ir cīnītājs. Dievam vajadzīgi ticības cīnītāji. Neatlaidīgi, apņēmīgi, drosmīgi cīnītāji.

Mēs ģimenē lasām grāmatu, kur garīgas lietas tiek izskaidrotas caur dažādu dzīvnieku, putnu un kukaiņu pasauli un savstarpējo mijiedarbību. Šajā grāmatā katru gada dienu ir kāds stāsts no dzīvnieku pasaules, kas dod mums lielāku skaidrību Dieva radīšanas kārtībai. Dzīvnieku pasaulē zināmais Dāvida un Goliāta stāsts tiek izdzīvots regulāri. Mazāki dzīvnieki vai putni vai kukaiņi dara lieta vai uzvar pretiniekus, kuri ir daudz spēcīgāki vai lielāki izmēra ziņā.

Tā manis pieminētais paceplītis, kurš ir aptuveni tikai 1/3 no parasta zvirbuļa apmēra, taisot ligzdu un “iezīmējot teritoriju” ir gatavs cīnīties, un, vizbiežāk, uzvar par sevi daudz lielākus putnus. Mēs varam teikt, ka tas nu gan ir drosmīgs putns. Kas ir vajadzīgs, lai mēs ar tādu pārliecību varam iet dzīvē uz priekšu? Ticība! Ticība, ka mēs ar Dieva palīgu varam lielas lietas izdarīt. Ne tikai lielas, bet pat neiespējamas, ja vien ticam Dievam, kurš ir neiespējamo lietu Dievs!

Protams, Dievs mums katram dod savu uzdevumu un ne visos jautājumos mums jābūt tādiem kā buldozeriem, kas pārbrauc pāri visam, kas stāv pretī. Arī Jēzus bija paklausīgs, pazemīgs līdz krusta nāvei pāridarītāju priekšā. Ja mēs zinām savu, no Dieva dotu, uzdevumu, aicinājumu, mums ir daudz vieglāk palikt ticībā un ar Viņa Gara spēku darīt to uz ko Viņš mūs aicinājis. Kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Jēzus sūta Savus mācekļus. Katram dodot Savu uzdevumu.

Lai Jēkaba un Jēzus uzvaras vairo mums ticību un drosmi uzvarēt mūsu cīņas! Lai arī dažādus notikumus pasaulē, kā piemēram, karu Ukrainā, uztveram no cerības un ticības perspektīvas, lūkojoties uz aizstāvju varonību! Lai visa Dieva radītā daba mums ir par iedvesmu celties un celt! Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!
]]> 6714597 no no Sun, 24 Apr 2022 10:00:00 +0200 2022-04-24T10:00:00+02:00 16:27 https://hearthis.at/luteradraudze/22-04-17-mi/ https://youtu.be/YYzHurv6cI4]]> https://youtu.be/YYzHurv6cI4]]> 6693047 no no Sun, 17 Apr 2022 15:00:00 +0200 2022-04-17T15:00:00+02:00 13:51 https://hearthis.at/luteradraudze/22-04-17/ https://youtu.be/FFL91DGfTEg]]> https://youtu.be/FFL91DGfTEg]]> 6692987 no no Sun, 17 Apr 2022 10:00:00 +0200 2022-04-17T10:00:00+02:00 19:19 https://hearthis.at/luteradraudze/22-04-15/ https://youtu.be/wamQZuo-UOE]]> https://youtu.be/wamQZuo-UOE]]> 6692695 no no Fri, 15 Apr 2022 17:30:00 +0200 2022-04-15T17:30:00+02:00 3:24 https://hearthis.at/luteradraudze/22-04-14/ https://youtu.be/7oZxqSqvsMk]]> https://youtu.be/7oZxqSqvsMk]]> 6692470 no no Thu, 14 Apr 2022 18:00:00 +0200 2022-04-14T18:00:00+02:00 21:06 https://hearthis.at/luteradraudze/22-04-10/ https://youtu.be/TNL1IBwxGcc

**Kristus ciešanu nozīme mūsu ciešanās**

10.04.2022. Saldus M. Lutera, Jaunauce
Jes. 53:2-10; Fil. 2:5-11
Mt. 26:36-75

*Tad Jēzus aiziet ar Saviem mācekļiem uz kādu vietu ar nosaukumu Ģetzemane un saka mācekļiem: "Nosēdieties šeit, Es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu." Un Viņš ņēma Sev līdzi Pēteri un abus Cebedeja dēlus un sāka skumt un baiļoties. Tad Viņš saka tiem: "Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeit un esiet ar Mani nomodā." Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: "Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi." Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: "Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar Mani nomodā? Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja." Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: "Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts." Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega. Un Viņš tos atstāja un atkal nogāja un lūdza Dievu trešo reizi, tos pašus vārdus sacīdams. Tad Viņš nāk pie Saviem mācekļiem un saka uz tiem: "Jūs arvien vēl guļat un dusat! Redzi, tā stunda ir klāt, Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās. Celieties, ejam! Redzi, kas Mani nodod, ir klāt." Un, Viņam vēl runājot, redzi, nāca Jūda, viens no divpadsmit, un viņam līdzi liels ļaužu pulks no augstajiem priesteriem un tautas vecajiem ar zobeniem un nūjām. Bet nodevējs bija tiem devis tādu zīmi un sacījis: "Kuru es skūpstīšu, tas ir Tas, To gūstait." Un tūdaļ viņš piegāja pie Jēzus un sacīja: "Esi sveicināts, rabi," - un skūpstīja Viņu. Bet Jēzus tam sacīja: "Draugs, kāpēc tu esi šeit?" Tad tie piegāja pie Jēzus, pielika Tam rokas un To saņēma. Un redzi, viens no tiem, kas bija pie Jēzus, izstiepa roku, izvilka zobenu, cirta augstā priestera kalpam un nocirta viņam ausi. Tad Jēzus saka tam: "Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā. Jeb vai tu domā, ka Es nevarētu lūgt Savu Tēvu un Viņš Man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu? Bet kā tad raksti lai piepildītos? Jo tam tā būs notikt." Tanī pašā stundā Jēzus sacīja uz ļaužu pulku: "Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām Mani gūstīt. Ik dienas Es pie jums sēdēju Templī mācīdams, un jūs Mani neesat aiztikuši. Bet tas viss noticis, lai praviešu raksti piepildītos." Tad visi mācekļi atstāja Viņu un bēga. Bet tie Jēzu saņēma un aizveda pie augstā priestera Kajafas, kur rakstu mācītāji un vecaji bija sapulcējušies. Bet Pēteris Viņam sekoja no tālienes līdz augstā priestera pilij un, tur iegājis, apsēdās pie sulaiņiem noskatīties, kā viss beigsies. Bet augstie priesteri, vecaji un visa augstā tiesa meklēja viltus liecību pret Jēzu, lai To varētu nokaut, un tomēr neatrada, jebšu uzstājās daudz viltus liecinieku; beidzot divi nāca priekšā un sacīja: "Viņš ir teicis: Es varu noplēst Dieva Templi un to atkal trijās dienās uzcelt." Un augstais priesteris piecēlās un sacīja uz Viņu: "Vai Tu neatbildi nekā uz to, ko tie liecina pret Tevi?" Bet Jēzus cieta klusu. Un augstais priesteris sacīja Tam: "Pie dzīvā Dieva es Tevi zvērinu, saki mums: vai Tu esi Kristus, Dieva Dēls?" Jēzus tam saka: "Tu to teici. Bet Es jums saku: no šī laika jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam uz debess padebešiem." Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes un sacīja: "Viņš ir Dievu zaimojis. Kam mums vēl liecinieku vajag? Redzi, tagad jūs paši Viņa Dieva zaimošanu dzirdējāt. Kā jums šķiet?" Bet tie atbildēja: "Viņš ir nāvi pelnījis." Tad tie Viņam spļāva vaigā un sita ar dūrēm; bet citi Viņu pļaukāja un sacīja: "Pravieto mums, Kristu, kurš Tevi sita?" Bet Pēteris sēdēja priekšnamā. Un pie viņa pienāca kalpone un sacīja: "Tu arīdzan biji ar Jēzu Galilieti." Bet viņš liedzās visu priekšā, sacīdams: "Es nesaprotu, ko tu runā." Un, kad viņš bija izgājis vārtu priekšā, kāda cita, ieraudzījusi viņu, saka tiem, kas tur bija: "Šis arīdzan bija ar Jēzu Nacarieti." Un viņš atkal liedzās, zvērēdams: "Es to Cilvēku nepazīstu." Un pēc maza brīža tie, kas tur stāvēja, piegāja pie Pētera un sacīja uz to: "Patiesi, arī tu esi viens no tiem, jo tava valoda jau nodod tevi." Tad viņš sāka lādēties un dievoties: "Es to Cilvēku nepazīstu." Un tūdaļ gailis dziedāja. Un Pēteris atcerējās Jēzus vārdus, ko Viņš tam bija sacījis: "Pirms gailis dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi." Un viņš izgāja ārā un gauži raudāja.*

Tēzes:
* Pūpolsvētdiena jeb palmu svētdiena, kad Jēzus, tuvodamies Jeruzalemei, saņem godu un slavu kā Izraēla Ķēniņš. Arī ciešanu laika otrā svētdiena, kad pieminām Kristus ciešanas. Uzruna būs par visām trim Rakstu vietām.
* Jesaja par Kristu: nicināts, kam nebija svešas sāpes, norūdīts ciešanās. Vai mēs zinām kādu cilvēku sev līdzās, kurš atbilstu šādam raksturojumam? Dažus cilvēkus es pazīstu. Parasti viņi ir ļoti pazemīgi un ar viņiem ir tāds Dieva gaišums, viegli ar viņiem kopā būt. Ir arī cilvēki, kuri izgājuši cauri visam iepriekš minētajam un ir rūgtuma, naida un atriebības pilni.
* Kā mēs reaģējam mirkļos, kad ciešam? Ciešanas var būt dažādas: tuvinieka vai paša slimība, tuvinieka nāve, kāda cilvēka attieksme, raksturs, kas rada ciešanas. Tās var būt atkarības, negadījumi, tā var būt vientulība, salauzta sirds utt. Vai mēs domājam par Jēzus ciešanām, kad paši ciešam? Vai mums ko nozīmē Kritus ciešanas? Viņš cieta mūsu dēļ.
* Mūsu sāpes Kristus bija uzkrāvis Sev. Mūsu sods bija uzlikts Viņam. Mēs maldāmies kā avis, Viņam Tēvs uzkrāva visu smagumu, mūsu grēku nastu. Visā tajā Viņš neatdarīja muti un bija kā avs cirpēju priekšā. Viņš tika satriekts ar ciešanām mūsu dēļ. Jēzus sevi nodeva kā salīdzinājuma upuri par mūsu grēkiem. Cik ļoti to apzināmies?
* Kā dzirdējām lasījumā filipiešiem, Kristus nepalika Dieva veidā, bet sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa (cilvēka) veidu. Ne tikai parasta kalpa veidu, bet gāja šo ceļu paklausībā līdz krusta nāvei – kā noziedznieki, kas mirst pie krusta. Tātad Dievs – cilvēks – noziedznieks. Viņš labprātīgi pazemojās mūsu dēļ, atdevi Sevi par mums.
* Kad mēs šo klausāmies, vai kaut kas mūsu sirdīs sakustas? Vai esam savā zemes dzīvē piedzīvojuši, ka kāds cilvēks tā nododas mūsu labā? Kā Rakstos teiks, mēs visi, pārsvarā, lūkojamies tikai uz savu ceļu, bet Tas Kungs deva un Jēzus piekrita mirt mūsu dēļ! Jēzus ciešanas un nāve mūsu dēļ. Ko tas mums dod?
* 1) Mēs savās ciešanās neesam vieni. Nekad. Kristus ir cietis un Viņš zina, ko tas nozīmē. Viņš ir mums līdzās un mēs savās ciešanas varam salīdzināties ar Kristus ciešanām. Ir labi, ja mēs varam atrast kādu cilvēku, kurš līdzīgi ir cietis un tad mums ir sarunu biedrs ar kuru pārrunāt lietas. Bet arī ja tāda neatrodas, Kristus ir labs uzklausītājs un padomdevējs.
* 2) Tikai caur Kristus ciešanām un nāvi mēs varam ieraudzīt, ka spēks ir vājumā. Proti, kad esam vāji, mums vajadzīgs Dievs. Kad nākam pie Dieva, Viņš mums dod Savu spēku. Viņa spēkā mēs esam stiprāki nekā savā spēkā. Tātad, kad esam vāji, tad esam spēcīgi, ja vien vēršamies pie Kristus!
* Cilvēkus šodien uzrunā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vārdi, kad viņš ko saka. Kāpēc? Tāpēc, ka savā satriektībā un postā, kādā Ukraina atrodas kara dēļ, darbojas Dieva spēks. Tāpat ar ikvienu, kurš pārdzīvojis grūtības, ciešanas, sāpes, viņā ir vērts ieklausīties. Viņš kaut ko ir izdzīvojis, sapratis, kaut kam izgājis cauri.
* Mēs nereti esam kā tie mācekļi Ģetzemanes dārzā. Kristus mūs aicina lūgties, bet mēs guļam. Kristus tiek apcietināts, mēs gribam Viņu aizstāvēt. Kristus tiek vests prom, bet mēs bēgam, varbūt pat Viņu aizliedzam. Mēs nereti darām visu tieši pretēji tam, kā vajadzētu. Mēs esam savtīgi un grēcīgi savā būtībā. Kristus tāpēc nāca, lai mums dotu iespēju mainīties, līdzināties Viņam. Un mēs to spējam Viņa spēkā, kas uzvarēja nāvi.
* Noslēgumā citāts un dažas domas.
* 1) Jēzus saka: “... jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā” Mt. 26:52. Tā ir Jēzus pasludinātā Dieva taisnība, kas darbojas. Tā attiecas uz visiem, arī vardarbīgajiem agresoriem no Krievijas puses. Tas dod pārliecību, ka Dievs taisni tiesās visus slepkavas;
* 2) ciešanās saskatīt svētību var tikai Kristus ciešanu dēļ. Kristus ciešanas dāvā mūsu ciešanām jēgu un būtību, neatkarīgi kādas būtu mūsu ciešanas;
* 3) mēs varam tikt uzskatīti par noziedzniekiem arī ja tādi neesam. Kristus tika pielīdzināts noziedzniekiem, lai gan nekā ļauna nebija darījis.

Lai Kristus ciešanas palīdz mums izdzīvot mūsu ciešanas un būt pazemīgiem kāds Kristus bija! Āmen.
]]> https://youtu.be/TNL1IBwxGcc

**Kristus ciešanu nozīme mūsu ciešanās**

10.04.2022. Saldus M. Lutera, Jaunauce
Jes. 53:2-10; Fil. 2:5-11
Mt. 26:36-75

*Tad Jēzus aiziet ar Saviem mācekļiem uz kādu vietu ar nosaukumu Ģetzemane un saka mācekļiem: "Nosēdieties šeit, Es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu." Un Viņš ņēma Sev līdzi Pēteri un abus Cebedeja dēlus un sāka skumt un baiļoties. Tad Viņš saka tiem: "Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeit un esiet ar Mani nomodā." Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: "Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi." Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: "Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar Mani nomodā? Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja." Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: "Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts." Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega. Un Viņš tos atstāja un atkal nogāja un lūdza Dievu trešo reizi, tos pašus vārdus sacīdams. Tad Viņš nāk pie Saviem mācekļiem un saka uz tiem: "Jūs arvien vēl guļat un dusat! Redzi, tā stunda ir klāt, Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās. Celieties, ejam! Redzi, kas Mani nodod, ir klāt." Un, Viņam vēl runājot, redzi, nāca Jūda, viens no divpadsmit, un viņam līdzi liels ļaužu pulks no augstajiem priesteriem un tautas vecajiem ar zobeniem un nūjām. Bet nodevējs bija tiem devis tādu zīmi un sacījis: "Kuru es skūpstīšu, tas ir Tas, To gūstait." Un tūdaļ viņš piegāja pie Jēzus un sacīja: "Esi sveicināts, rabi," - un skūpstīja Viņu. Bet Jēzus tam sacīja: "Draugs, kāpēc tu esi šeit?" Tad tie piegāja pie Jēzus, pielika Tam rokas un To saņēma. Un redzi, viens no tiem, kas bija pie Jēzus, izstiepa roku, izvilka zobenu, cirta augstā priestera kalpam un nocirta viņam ausi. Tad Jēzus saka tam: "Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā. Jeb vai tu domā, ka Es nevarētu lūgt Savu Tēvu un Viņš Man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu? Bet kā tad raksti lai piepildītos? Jo tam tā būs notikt." Tanī pašā stundā Jēzus sacīja uz ļaužu pulku: "Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām Mani gūstīt. Ik dienas Es pie jums sēdēju Templī mācīdams, un jūs Mani neesat aiztikuši. Bet tas viss noticis, lai praviešu raksti piepildītos." Tad visi mācekļi atstāja Viņu un bēga. Bet tie Jēzu saņēma un aizveda pie augstā priestera Kajafas, kur rakstu mācītāji un vecaji bija sapulcējušies. Bet Pēteris Viņam sekoja no tālienes līdz augstā priestera pilij un, tur iegājis, apsēdās pie sulaiņiem noskatīties, kā viss beigsies. Bet augstie priesteri, vecaji un visa augstā tiesa meklēja viltus liecību pret Jēzu, lai To varētu nokaut, un tomēr neatrada, jebšu uzstājās daudz viltus liecinieku; beidzot divi nāca priekšā un sacīja: "Viņš ir teicis: Es varu noplēst Dieva Templi un to atkal trijās dienās uzcelt." Un augstais priesteris piecēlās un sacīja uz Viņu: "Vai Tu neatbildi nekā uz to, ko tie liecina pret Tevi?" Bet Jēzus cieta klusu. Un augstais priesteris sacīja Tam: "Pie dzīvā Dieva es Tevi zvērinu, saki mums: vai Tu esi Kristus, Dieva Dēls?" Jēzus tam saka: "Tu to teici. Bet Es jums saku: no šī laika jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam uz debess padebešiem." Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes un sacīja: "Viņš ir Dievu zaimojis. Kam mums vēl liecinieku vajag? Redzi, tagad jūs paši Viņa Dieva zaimošanu dzirdējāt. Kā jums šķiet?" Bet tie atbildēja: "Viņš ir nāvi pelnījis." Tad tie Viņam spļāva vaigā un sita ar dūrēm; bet citi Viņu pļaukāja un sacīja: "Pravieto mums, Kristu, kurš Tevi sita?" Bet Pēteris sēdēja priekšnamā. Un pie viņa pienāca kalpone un sacīja: "Tu arīdzan biji ar Jēzu Galilieti." Bet viņš liedzās visu priekšā, sacīdams: "Es nesaprotu, ko tu runā." Un, kad viņš bija izgājis vārtu priekšā, kāda cita, ieraudzījusi viņu, saka tiem, kas tur bija: "Šis arīdzan bija ar Jēzu Nacarieti." Un viņš atkal liedzās, zvērēdams: "Es to Cilvēku nepazīstu." Un pēc maza brīža tie, kas tur stāvēja, piegāja pie Pētera un sacīja uz to: "Patiesi, arī tu esi viens no tiem, jo tava valoda jau nodod tevi." Tad viņš sāka lādēties un dievoties: "Es to Cilvēku nepazīstu." Un tūdaļ gailis dziedāja. Un Pēteris atcerējās Jēzus vārdus, ko Viņš tam bija sacījis: "Pirms gailis dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi." Un viņš izgāja ārā un gauži raudāja.*

Tēzes:
* Pūpolsvētdiena jeb palmu svētdiena, kad Jēzus, tuvodamies Jeruzalemei, saņem godu un slavu kā Izraēla Ķēniņš. Arī ciešanu laika otrā svētdiena, kad pieminām Kristus ciešanas. Uzruna būs par visām trim Rakstu vietām.
* Jesaja par Kristu: nicināts, kam nebija svešas sāpes, norūdīts ciešanās. Vai mēs zinām kādu cilvēku sev līdzās, kurš atbilstu šādam raksturojumam? Dažus cilvēkus es pazīstu. Parasti viņi ir ļoti pazemīgi un ar viņiem ir tāds Dieva gaišums, viegli ar viņiem kopā būt. Ir arī cilvēki, kuri izgājuši cauri visam iepriekš minētajam un ir rūgtuma, naida un atriebības pilni.
* Kā mēs reaģējam mirkļos, kad ciešam? Ciešanas var būt dažādas: tuvinieka vai paša slimība, tuvinieka nāve, kāda cilvēka attieksme, raksturs, kas rada ciešanas. Tās var būt atkarības, negadījumi, tā var būt vientulība, salauzta sirds utt. Vai mēs domājam par Jēzus ciešanām, kad paši ciešam? Vai mums ko nozīmē Kritus ciešanas? Viņš cieta mūsu dēļ.
* Mūsu sāpes Kristus bija uzkrāvis Sev. Mūsu sods bija uzlikts Viņam. Mēs maldāmies kā avis, Viņam Tēvs uzkrāva visu smagumu, mūsu grēku nastu. Visā tajā Viņš neatdarīja muti un bija kā avs cirpēju priekšā. Viņš tika satriekts ar ciešanām mūsu dēļ. Jēzus sevi nodeva kā salīdzinājuma upuri par mūsu grēkiem. Cik ļoti to apzināmies?
* Kā dzirdējām lasījumā filipiešiem, Kristus nepalika Dieva veidā, bet sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa (cilvēka) veidu. Ne tikai parasta kalpa veidu, bet gāja šo ceļu paklausībā līdz krusta nāvei – kā noziedznieki, kas mirst pie krusta. Tātad Dievs – cilvēks – noziedznieks. Viņš labprātīgi pazemojās mūsu dēļ, atdevi Sevi par mums.
* Kad mēs šo klausāmies, vai kaut kas mūsu sirdīs sakustas? Vai esam savā zemes dzīvē piedzīvojuši, ka kāds cilvēks tā nododas mūsu labā? Kā Rakstos teiks, mēs visi, pārsvarā, lūkojamies tikai uz savu ceļu, bet Tas Kungs deva un Jēzus piekrita mirt mūsu dēļ! Jēzus ciešanas un nāve mūsu dēļ. Ko tas mums dod?
* 1) Mēs savās ciešanās neesam vieni. Nekad. Kristus ir cietis un Viņš zina, ko tas nozīmē. Viņš ir mums līdzās un mēs savās ciešanas varam salīdzināties ar Kristus ciešanām. Ir labi, ja mēs varam atrast kādu cilvēku, kurš līdzīgi ir cietis un tad mums ir sarunu biedrs ar kuru pārrunāt lietas. Bet arī ja tāda neatrodas, Kristus ir labs uzklausītājs un padomdevējs.
* 2) Tikai caur Kristus ciešanām un nāvi mēs varam ieraudzīt, ka spēks ir vājumā. Proti, kad esam vāji, mums vajadzīgs Dievs. Kad nākam pie Dieva, Viņš mums dod Savu spēku. Viņa spēkā mēs esam stiprāki nekā savā spēkā. Tātad, kad esam vāji, tad esam spēcīgi, ja vien vēršamies pie Kristus!
* Cilvēkus šodien uzrunā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vārdi, kad viņš ko saka. Kāpēc? Tāpēc, ka savā satriektībā un postā, kādā Ukraina atrodas kara dēļ, darbojas Dieva spēks. Tāpat ar ikvienu, kurš pārdzīvojis grūtības, ciešanas, sāpes, viņā ir vērts ieklausīties. Viņš kaut ko ir izdzīvojis, sapratis, kaut kam izgājis cauri.
* Mēs nereti esam kā tie mācekļi Ģetzemanes dārzā. Kristus mūs aicina lūgties, bet mēs guļam. Kristus tiek apcietināts, mēs gribam Viņu aizstāvēt. Kristus tiek vests prom, bet mēs bēgam, varbūt pat Viņu aizliedzam. Mēs nereti darām visu tieši pretēji tam, kā vajadzētu. Mēs esam savtīgi un grēcīgi savā būtībā. Kristus tāpēc nāca, lai mums dotu iespēju mainīties, līdzināties Viņam. Un mēs to spējam Viņa spēkā, kas uzvarēja nāvi.
* Noslēgumā citāts un dažas domas.
* 1) Jēzus saka: “... jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā” Mt. 26:52. Tā ir Jēzus pasludinātā Dieva taisnība, kas darbojas. Tā attiecas uz visiem, arī vardarbīgajiem agresoriem no Krievijas puses. Tas dod pārliecību, ka Dievs taisni tiesās visus slepkavas;
* 2) ciešanās saskatīt svētību var tikai Kristus ciešanu dēļ. Kristus ciešanas dāvā mūsu ciešanām jēgu un būtību, neatkarīgi kādas būtu mūsu ciešanas;
* 3) mēs varam tikt uzskatīti par noziedzniekiem arī ja tādi neesam. Kristus tika pielīdzināts noziedzniekiem, lai gan nekā ļauna nebija darījis.

Lai Kristus ciešanas palīdz mums izdzīvot mūsu ciešanas un būt pazemīgiem kāds Kristus bija! Āmen.
]]> 6674769 no no Sun, 10 Apr 2022 10:00:00 +0200 2022-04-10T10:00:00+02:00 22:57 https://hearthis.at/luteradraudze/22-04-03/ https://youtu.be/lRQ4M3A1E1U

Lasījumi: Job 33:23-28 / Hebrews 9:11-15 / John 8:46-59

Cik ļoti grūti pastāvēt patiesībā, kad visapkārt ir meli.
* Cik grūti ir runāt patiesību, kad meli ir pieņemti par normu un integrēti sabiedrībā.
* Šādā vidē nav vairs runa vien par informāciju vai dezinformāciju, bet gan par garīgu sadursmi, kura kā ugunsgrēku var izraisīt arī fiziskas sadursmes.

Šeit Jēzus nemitīgi ir jūdu un farizeju aplenkumā, kur Jēzus runā ļoti skaidru runu.
Jēzus viņiem dod ļoti skaidrus un neapgāžamus argumentus tam, ka Viņa vārdi ir patiesība, bet tie to nevar uztvert, jo tos vada cits gars, kas nav Dieva Gars
Jēzus ļoti skaidri pasaka, ka tie ir no sava tēva velna.
Un Viņš to nesaka tādēļ, ka ir sāpīgi no šo cilvēku vārdiem ievainots.
Jēzus saka to, kā tas ir patiesībā.
Es domāju, cik viegli ir cilvēkam dzirdēt un atzīt, ka tas ir no velna.
Turklāt, ja šie cilvēki ar kuriem Jēzus runā, ja tie atzītu patiesību, tad tiem būtu jāatzīst
* Ka Jēzus ir Dieva Dēls
* Ka viss, ko Viņš saka ir patiesība
* Ka viņi, kuri paši savā prātā pārstāv Dievu īstenībā ir no velna, redz un uztver velna melus ar ko tie ir apstulbināti.

Šī smagā patiesība skar ikvienu cilvēku, kurš pretojas Dievam
Jo tad, kad tas to dara, tas to dara velna ietekmē.
Bet daudzi to nevēlas atzīt
Daudzi nāca un sāka Jēzum ticēt
Interesanti, ka liels šo reliģisko līderu un augstdzimušo īpatsvars nenāca
Cilvēks pēc grēkā krišanas ir pazaudējis spēju Dievu uztvert.
Liela daļa cilvēku vispār ir pazaudējuši saprašanu par Dzīvo un Mūžīgo Dievu ka Viņš ir.
Bet, kad skan Dieva vārds, ko mēs lasām Bībelē vai Jēzus vārdi, ko Viņš runā
Svētais Gars ir Tas, Kurš dod spēju Dieva patiesību uztvert, saprast un pieņemt.
Es domāju, ka Svētais Gars klauvēja arī pie šo reliģisko līderu sirdīm, kuri konfrontē Jēzu, bet tie nevēlējās atvērties.
Ja arī šie ļaudis nespēj noticēt Jēzus vārdiem, Jēzus tos konfrontē ar saviem darbiem.
Viņš saka: Kurš no jums var man pārmest grēku? Ja es saku patiesību, kādēļ jūs man neticat?
Mēs šos vārdus tā ātri izlasām, bet, ja mēs padomātu kā to Jēzus būtu tos teicis šiem cilvēkiem.
Kad Viņš pateica Kurš no jums var man pārmest grēku?.... Es domāju, ka tur iestājās klusums uz kādu brīdi
Es ticu, ka Jēzus ļāva tiem domāt,
mēģināt “tīt filmu” savā prātā, kur tie varētu Jēzum, ko uzrādīt
Bet tie to nespēja.
Un Jēzus turpina Ja es saku patiesību, kādēļ jūs man neticat?
Tātad tie ir ar loģiku tā konfrontēti, ak tiem nav ko teikt, bet Jēzum arī tie nepiekrīt.
Jo, ja tie nespēj uzrādīt Jēzum grēkus, tad arī melus nespēj, un tomēr tie netic.
Tad Jēzus uzrāda iemeslu, kādēļ tas tā notiek..
Viņš tiem saka “Kas ir no Dieva, tas dzird Dieva vārdus, jūs nedzirdat tādēļ, ka neesat no Dieva.”
Bet kā atbilde uz šo Jēzu teikto nāk vien apvainojumi un zaimi dēļ nepatikas un dusmām.
Tad, kad Stefans liecināja par Kristu pirms viņa nomētāšanas ar akmeņiem,
* šī Dieva patiesībā tā dzēla viņa vajātāju sirdīs, līdzīgi kā šeit
* ka tie aizspieda ausis un metās Stefanam virsū.

Stefans ļoti skaidri pateica patiesību par viņiem, ka tie novērsušies no Dieva
Bet pats Stefans piedzīvoja turpat Dieva klātbūtni.
Tie nespēja to izturēt, jo bija no gara, kurš ir Dieva pretinieks – Sātans.
Dēmoniem nepatīk patiesība
Tie pret Dieva patiesību nostājas, sagroza, kūda, melo un piemāna cilvēkus,
lai tie kļūtu par viltus lieciniekiem pret tiem, kuri nes Dieva patiesību Viņa uzdevumā
Meklē kā pieķert pie vārda, lai varētu apklusināt, apcietināt un nomaitāt.
Jēzus runā mūžības perspektīvā Viņš saka
56 Ābrahāms, jūsu tēvs, ielīksmojās cerībā ieraudzīt manu dienu, un viņš ieraudzīja un priecājās.”
Bet šie cilvēki, kuri tur ir, runā tikai tik tālu cik viņu saprašana sniedzas, un tie ar ironiju saka: “Tev vēl nav ne piecdesmit gadu, un tu esi redzējis Ābrahāmu
Un tad Jēzus pasaka ko tādu, kas izraisīja to, ka šie jūdi tvēra akmeņus, lai Jēzu nomētātu.
Šādu reakciju izraisīja nākamais Jēzus teikums. “Patiesi, patiesi es jums saku: ES ESMU, pirms vēl Ābrahāms tapa!”
Kādēļ šis teikums tos vairāk nokaitināja pat par to, ka Jēzus tos nosauca par velna bērniem?
Šī izteiksme Ego Emi jeb Es Esmu, Bībelē šie vārdi ir ar lieliem burtiem.
Cilvēki šādā veidā, izteiksmē nerunāja, kad tie vēlējās pateikt teikumu, kas sākas ar vārdiem “es esmu”.
Jēzus šādi apzīmēja sevi par Dievu – Esošais – Sušij – Jahve.
Cik atceros no ebreju valodas stundām, ka Dieva Vārds Jahve sevī ietver visas laika formas.
Jāņa Atklāsmes grāmatā kā, piemēram, Revelation 1:8 “Es esmu Alfa un Omega,” saka Dievs Kungs, “kas ir, bija un nāk, Visuvaldītājs.”
Un līdzīga izteiksme ir šī ES ESMU…
Jūdi to atpazina un cēla akmeņus, jo Jēzus sevi apzīmēja par Dievu.
Jēzus parādīja Viņiem, ka Ābrahāms Viņu pazīst un Jēzus pazīst Ābrahāmu, jo Jēzus Kristus ir mūžīgs Dievs.

Ja mēs domājam par patiesību, tad ne gluži vienmēr tā ir patiesība, ko mēs ieraugām par patiesību vai ko mēs secinām, kas ir taisnīgi un kas ne.
Šajās lamatās iekrita arī jūdi, kuri diskutēja ar Jēzu.
Patiesība ir tā, ko mums atklāj pats Dievs, Jēzus vārdi ir patiesība.
Bet savukārt Dieva patiesību mēs neesam spējīgi uzņemt bez Svētā Gara
Bez Svētā Gara Dieva patiesība kaitina, izraisa naidu un niknumu,
* jo tā atklāj dēmonu un grēcinieku stāvokli iepretim Dievam
* tā parāda cilvēka sabuntošanos, sacelšanos pret Dievu, kas aiz sevi nes slepkavību, melus un nāvi
* patiesība parāda mūsu grēku, Dieva taisnību un to, ka Dievs taisnīgi tiesās.

Dēmoni neatgrizeniski ir izlēmuši palikt par Dieva pretiniekiem.
Bet cilvēkam ir iespēja – žēlastība atlaist, nožēlot
Atzīt šo savu nožēlojamo stāvokli, kurā tas nonācis
Jēzus tādēļ ir gājis mirt pie krusta, lai cilvēkam būtu izredzes no šīs pazušanas tikt glābtam.
Dievs ļauj mums ieraudzīt lielā mērā kāds ir grēcinieka stāvoklis un kas to sagaida,
* bet ne lai biedētu un ne lai sodītu, bet lai glābtu
* lai cilvēks nojauzdams šo bezdibeni, kurā tas krīt pieķertos Kristum, kurš vienīgas var izglābt.

Un, kad mēs esam Kristū un mūsu grēki Viņā ir piedoti, kristībā mūsos iemājo Svētais Gars.
Tad mēs sākam redzēt patiesību un tai sekot, tā kļūst dārgāka par dzīvību, jo mēs zinām, ka dzīvības dēļ nevēlamies zaudēt mūžību.
Tad mēs kļūstam kā Stefans, kurā deg Dieva uguns un mīlestība, bet kurš nelokas netaisnības priekšā pat nāves draudos.
Protams, ka mums kristiešiem ir risks arī esot kristiešiem noraidīt, ignorēt, neņemt vērā kādu daļu realitātes, ko mums rāda Dievs.
Bet Dievs ir žēlīgs un žēlastības pilns, ka Viņš dod mums apstākļus un laiku, lai mēs atmetam savus ļaunos ceļus
Meklējam ar Viņa palīgu un spēku, to, ka Viņš pie mums darbojas, piepilda ar svētību un vada mūsu dzīves
Ka mūsu ausis atkal kļūtu dzirdīgas uz Dieva patiesību, sirdis mīkstas uz Viņa mīlestību un griba labprātīga būt ar Dievu, brāļiem un māsām sadraudzībā.
Lai Dievs uz to mūs svētī!
AMEN]]> https://youtu.be/lRQ4M3A1E1U

Lasījumi: Job 33:23-28 / Hebrews 9:11-15 / John 8:46-59

Cik ļoti grūti pastāvēt patiesībā, kad visapkārt ir meli.
* Cik grūti ir runāt patiesību, kad meli ir pieņemti par normu un integrēti sabiedrībā.
* Šādā vidē nav vairs runa vien par informāciju vai dezinformāciju, bet gan par garīgu sadursmi, kura kā ugunsgrēku var izraisīt arī fiziskas sadursmes.

Šeit Jēzus nemitīgi ir jūdu un farizeju aplenkumā, kur Jēzus runā ļoti skaidru runu.
Jēzus viņiem dod ļoti skaidrus un neapgāžamus argumentus tam, ka Viņa vārdi ir patiesība, bet tie to nevar uztvert, jo tos vada cits gars, kas nav Dieva Gars
Jēzus ļoti skaidri pasaka, ka tie ir no sava tēva velna.
Un Viņš to nesaka tādēļ, ka ir sāpīgi no šo cilvēku vārdiem ievainots.
Jēzus saka to, kā tas ir patiesībā.
Es domāju, cik viegli ir cilvēkam dzirdēt un atzīt, ka tas ir no velna.
Turklāt, ja šie cilvēki ar kuriem Jēzus runā, ja tie atzītu patiesību, tad tiem būtu jāatzīst
* Ka Jēzus ir Dieva Dēls
* Ka viss, ko Viņš saka ir patiesība
* Ka viņi, kuri paši savā prātā pārstāv Dievu īstenībā ir no velna, redz un uztver velna melus ar ko tie ir apstulbināti.

Šī smagā patiesība skar ikvienu cilvēku, kurš pretojas Dievam
Jo tad, kad tas to dara, tas to dara velna ietekmē.
Bet daudzi to nevēlas atzīt
Daudzi nāca un sāka Jēzum ticēt
Interesanti, ka liels šo reliģisko līderu un augstdzimušo īpatsvars nenāca
Cilvēks pēc grēkā krišanas ir pazaudējis spēju Dievu uztvert.
Liela daļa cilvēku vispār ir pazaudējuši saprašanu par Dzīvo un Mūžīgo Dievu ka Viņš ir.
Bet, kad skan Dieva vārds, ko mēs lasām Bībelē vai Jēzus vārdi, ko Viņš runā
Svētais Gars ir Tas, Kurš dod spēju Dieva patiesību uztvert, saprast un pieņemt.
Es domāju, ka Svētais Gars klauvēja arī pie šo reliģisko līderu sirdīm, kuri konfrontē Jēzu, bet tie nevēlējās atvērties.
Ja arī šie ļaudis nespēj noticēt Jēzus vārdiem, Jēzus tos konfrontē ar saviem darbiem.
Viņš saka: Kurš no jums var man pārmest grēku? Ja es saku patiesību, kādēļ jūs man neticat?
Mēs šos vārdus tā ātri izlasām, bet, ja mēs padomātu kā to Jēzus būtu tos teicis šiem cilvēkiem.
Kad Viņš pateica Kurš no jums var man pārmest grēku?.... Es domāju, ka tur iestājās klusums uz kādu brīdi
Es ticu, ka Jēzus ļāva tiem domāt,
mēģināt “tīt filmu” savā prātā, kur tie varētu Jēzum, ko uzrādīt
Bet tie to nespēja.
Un Jēzus turpina Ja es saku patiesību, kādēļ jūs man neticat?
Tātad tie ir ar loģiku tā konfrontēti, ak tiem nav ko teikt, bet Jēzum arī tie nepiekrīt.
Jo, ja tie nespēj uzrādīt Jēzum grēkus, tad arī melus nespēj, un tomēr tie netic.
Tad Jēzus uzrāda iemeslu, kādēļ tas tā notiek..
Viņš tiem saka “Kas ir no Dieva, tas dzird Dieva vārdus, jūs nedzirdat tādēļ, ka neesat no Dieva.”
Bet kā atbilde uz šo Jēzu teikto nāk vien apvainojumi un zaimi dēļ nepatikas un dusmām.
Tad, kad Stefans liecināja par Kristu pirms viņa nomētāšanas ar akmeņiem,
* šī Dieva patiesībā tā dzēla viņa vajātāju sirdīs, līdzīgi kā šeit
* ka tie aizspieda ausis un metās Stefanam virsū.

Stefans ļoti skaidri pateica patiesību par viņiem, ka tie novērsušies no Dieva
Bet pats Stefans piedzīvoja turpat Dieva klātbūtni.
Tie nespēja to izturēt, jo bija no gara, kurš ir Dieva pretinieks – Sātans.
Dēmoniem nepatīk patiesība
Tie pret Dieva patiesību nostājas, sagroza, kūda, melo un piemāna cilvēkus,
lai tie kļūtu par viltus lieciniekiem pret tiem, kuri nes Dieva patiesību Viņa uzdevumā
Meklē kā pieķert pie vārda, lai varētu apklusināt, apcietināt un nomaitāt.
Jēzus runā mūžības perspektīvā Viņš saka
56 Ābrahāms, jūsu tēvs, ielīksmojās cerībā ieraudzīt manu dienu, un viņš ieraudzīja un priecājās.”
Bet šie cilvēki, kuri tur ir, runā tikai tik tālu cik viņu saprašana sniedzas, un tie ar ironiju saka: “Tev vēl nav ne piecdesmit gadu, un tu esi redzējis Ābrahāmu
Un tad Jēzus pasaka ko tādu, kas izraisīja to, ka šie jūdi tvēra akmeņus, lai Jēzu nomētātu.
Šādu reakciju izraisīja nākamais Jēzus teikums. “Patiesi, patiesi es jums saku: ES ESMU, pirms vēl Ābrahāms tapa!”
Kādēļ šis teikums tos vairāk nokaitināja pat par to, ka Jēzus tos nosauca par velna bērniem?
Šī izteiksme Ego Emi jeb Es Esmu, Bībelē šie vārdi ir ar lieliem burtiem.
Cilvēki šādā veidā, izteiksmē nerunāja, kad tie vēlējās pateikt teikumu, kas sākas ar vārdiem “es esmu”.
Jēzus šādi apzīmēja sevi par Dievu – Esošais – Sušij – Jahve.
Cik atceros no ebreju valodas stundām, ka Dieva Vārds Jahve sevī ietver visas laika formas.
Jāņa Atklāsmes grāmatā kā, piemēram, Revelation 1:8 “Es esmu Alfa un Omega,” saka Dievs Kungs, “kas ir, bija un nāk, Visuvaldītājs.”
Un līdzīga izteiksme ir šī ES ESMU…
Jūdi to atpazina un cēla akmeņus, jo Jēzus sevi apzīmēja par Dievu.
Jēzus parādīja Viņiem, ka Ābrahāms Viņu pazīst un Jēzus pazīst Ābrahāmu, jo Jēzus Kristus ir mūžīgs Dievs.

Ja mēs domājam par patiesību, tad ne gluži vienmēr tā ir patiesība, ko mēs ieraugām par patiesību vai ko mēs secinām, kas ir taisnīgi un kas ne.
Šajās lamatās iekrita arī jūdi, kuri diskutēja ar Jēzu.
Patiesība ir tā, ko mums atklāj pats Dievs, Jēzus vārdi ir patiesība.
Bet savukārt Dieva patiesību mēs neesam spējīgi uzņemt bez Svētā Gara
Bez Svētā Gara Dieva patiesība kaitina, izraisa naidu un niknumu,
* jo tā atklāj dēmonu un grēcinieku stāvokli iepretim Dievam
* tā parāda cilvēka sabuntošanos, sacelšanos pret Dievu, kas aiz sevi nes slepkavību, melus un nāvi
* patiesība parāda mūsu grēku, Dieva taisnību un to, ka Dievs taisnīgi tiesās.

Dēmoni neatgrizeniski ir izlēmuši palikt par Dieva pretiniekiem.
Bet cilvēkam ir iespēja – žēlastība atlaist, nožēlot
Atzīt šo savu nožēlojamo stāvokli, kurā tas nonācis
Jēzus tādēļ ir gājis mirt pie krusta, lai cilvēkam būtu izredzes no šīs pazušanas tikt glābtam.
Dievs ļauj mums ieraudzīt lielā mērā kāds ir grēcinieka stāvoklis un kas to sagaida,
* bet ne lai biedētu un ne lai sodītu, bet lai glābtu
* lai cilvēks nojauzdams šo bezdibeni, kurā tas krīt pieķertos Kristum, kurš vienīgas var izglābt.

Un, kad mēs esam Kristū un mūsu grēki Viņā ir piedoti, kristībā mūsos iemājo Svētais Gars.
Tad mēs sākam redzēt patiesību un tai sekot, tā kļūst dārgāka par dzīvību, jo mēs zinām, ka dzīvības dēļ nevēlamies zaudēt mūžību.
Tad mēs kļūstam kā Stefans, kurā deg Dieva uguns un mīlestība, bet kurš nelokas netaisnības priekšā pat nāves draudos.
Protams, ka mums kristiešiem ir risks arī esot kristiešiem noraidīt, ignorēt, neņemt vērā kādu daļu realitātes, ko mums rāda Dievs.
Bet Dievs ir žēlīgs un žēlastības pilns, ka Viņš dod mums apstākļus un laiku, lai mēs atmetam savus ļaunos ceļus
Meklējam ar Viņa palīgu un spēku, to, ka Viņš pie mums darbojas, piepilda ar svētību un vada mūsu dzīves
Ka mūsu ausis atkal kļūtu dzirdīgas uz Dieva patiesību, sirdis mīkstas uz Viņa mīlestību un griba labprātīga būt ar Dievu, brāļiem un māsām sadraudzībā.
Lai Dievs uz to mūs svētī!
AMEN]]> 6659462 no no Sun, 03 Apr 2022 14:00:00 +0200 2022-04-03T14:00:00+02:00 17:11 https://hearthis.at/luteradraudze/22-03-27/ https://youtu.be/DzU6h-8LxrI

Dievkalpojuma pilns ieraksts šeit:
https://fb.watch/c08qpZpnqs/

Ko drīkst vai nedrīkst un kas nāk mums par svētību!
27.03.2022. Saldus M. Lutera dr., Ruba

Jes. 52:7-10; Jņ. 6:1-15
Gal. 4:22-5:1a
“Proti, ir rakstīts, ka Ābrahāmam piedzima divi dēli, viens no kalpones, otrs no svabadās. Bet tas, kas no kalpones, ir dabīgi dzimis, turpretim tas, kas no svabadās, pēc apsolījuma. Tas ir līdzībā teikts, jo tās ir tās abas derības: viena no Sinaja kalna, kas dzemdē kalpībai, tā ir Hagare. Bet Hagare ir Sinaja kalns Arābijā un atbilst tagadējai Jeruzālemei, jo tā ar saviem bērniem ir kalpu stāvoklī. Bet augšējā Jeruzāleme ir svabada, tā ir mūsu māte; jo ir rakstīts: priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē, gavilē un sauc skaļi, kas necieti bērnu sāpes, jo daudz bērnu ir vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs. - Jūs, brāļi, esat apsolījuma bērni kā Īzāks. Bet, kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad. Bet ko saka raksti? "Padzen kalponi un viņas dēlu! Jo kalpones dēlam nebūs mantot kopā ar svabadās dēlu." Tātad, brāļi, mēs neesam kalpones, bet svabadās bērni. Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis”

Tēzes:
* Laetare jeb priecas svētdiena, 4. svētdiena Gavēņa laikā. Šī ir svētdiena, kad priecāties par Dieva izredzēto vietu Jeruzalemi vai to, ka Dievs mums devis savu vietu un saprašanu iet Viņa ceļus. Šodien domāsim par lietām, kas mūs vēl tur likuma jeb bauslības jūgā.

* Lasījumā dzirdējām, ka ap Pāvils lieto līdzību ar diviem dzimušiem bērniem, lai liktu mums domāt, kam mēs sekojam un kā bērni mēs esam. Ja mēs vēlamies būt ticības tēva Ābrahāma pēcteči, tad Dievs mūs aicina izvēlēties svabadības vai brīvības ceļu kopā ar Jēzu, Kurš to mums dāvā. Kalpone Hagare Ābrahāmam dāvāja dēlu Ismaēlu, kas dzima kalpībai. Sāra dzemdēja Īzaku, kurš bija Dieva apsolītais dēls un dāvā svabadību vai brīvību.

* Ko mēs izvēlamies? Kam mēs sekojam? Pārdomāsim šo bērnu audzināšanas kategorijās. Kad bērns ir mazs, mēs viņam sakām, ko drīkst un ko nedrīkst. Tā ir bauslība. Dievs to deva pie Sinaja kalna “bēbītim” Izraēlam, kad tas nezināja atšķirt labu no ļauna. Un Dievs pārbaudīja Izraēla tautu tuksnesī 40 gadus līdz tās nākamā paaudze spēja spert soli tālāk.

* Kad bērns paaudzies, vecāki māca viņam izdarīt izvēles. Dāvā zināmu brīvību (ar katru gadu vairāk), lai mācītu kā saredzēt labo un ļauno pasaulē un izvēlēties labo. Tas ir evaņģēlijs jeb Dieva dota brīvība izvēlēties. Tā ir iespēja noticēt Dievam un Viņa apsolījumiem un sekot tiem. Dievs ir tik labs un žēlastības pilns, ka Viņš mums dod iespēju izvēlēties vai sekot Viņam vai nē. Iet aplamos grēka ceļus vai izvēlēties svētos bezgrēcības ceļus.

* Un sākums gan bērnu audzināšanā, gan Dieva ceļus iepazīstot ir atbildēt uz jautājumu: ko drīkst un ko nedrīkst? Kas ir pareizi un kas nav pareizi? Kaut vai par iešanu Baznīcā un Sabata jeb Svētās dienas svētīšanu. No sākuma daudziem ir jāsaka: tev jānāk uz dievkalpojumu svētdienā! (laulātie) Kādā mirklī, ja cilvēks vēlas iet Dieva ceļus, viņš pats saprot, ka tas ir viņam par svētību.

* Vai kādas atkarības gadījumā ... sākumā ir stingri jāsaka tai nē jo to nedrīkst. Ar laiku cilvēks pats saprot, ka šī atkarība nes postu un neved nekur. Kā piemēru varam ņemt arī gavēni. Kamēr cilvēks nekad nav gavējis, viņš no tā, visbiežāk, baidās un negrib tam pieķerties. Šādam cilvēkam ir labi, ja kāds pamudina pamēģināt, iedrošināt, varbūt pat noteikt, ka Tev to vajag! Vēlāk cilvēks sāk saprast un novērtēt gavēņa spēku un atrod vislabāko veidu kā gavēt un kas nes svētību.

* Tā mēs varam par visām lietām. Likums, bauslība ir vajadzīgi tur, kur cilvēks pats nesaprot un neizvēlas žēlastību. Tad viņš ir jāierobežo. Piemēram, ja cilvēks nesaprot, ka pie skolas ir jāsamazina ātrums, tad tiek uzlikta zīme braukt ne ātrāk par 30. Ja vēl kādi ātri brauc, uzliek “guļošos policistus” vai atsūta ceļu policijas ekipāžu, kas noķer pāris trakulīgos. Līdz kamēr cilvēki ir “izaudzināti” saprast, ka šeit jāsamazina ātrums, lai bērni ar vecākiem droši var justies.

* Ticības kontekstā ap Pāvils mums mudina ticēt Dieva apsolījumiem un dzīvot brīvībā. Mēs neesam vergi, kuriem vergturs katru dienu pateiks ko darīt un ko nedarīt, kas pareizi un kas nepareizi. Dievs grib par mums gādāt un Viņš dāvā mums visu, kas vajadzīgs. Viņš dāvā brīvību izvēlēties labu un sods neseko uzreiz, ja izvēlamies ļaunu. Viņš mums piedod mūsu pārkāpumus un dod iespēju piedot cilvēkiem mums līdzās. Tā ir milzīga privilēģija. Lai arī grēka alga ir nāve, Dievs dāvā mums mūžīgo dzīvību. Mums tikai jānotic tai un jāiet šo ceļu.

* Turpmāk 5. nodaļā vēstulē galatiešiem Pāvils runā par to, kas ir miesas darbi jeb darbi, kas ved pazušanā un kas ir Gara augļi, kas nes svētību. Pāvils mūs mudina miesas darbus sist krustā (atteikties un izvairīties no tiem) un vairot Gara klātbūtni mūsos, lai mēs varētu dzīvot Kristus brīvībā. Tad gavēnis, svētdienas dievkalpojuma apmeklējums, Bībeles lasīšana, lūgšanas un ikviena garīga lieta mūs velkt tuvāk Dievam, dāvā arī mums lielāku brīvību no elkiem, no kalpošanas miesai.

* Jā, mums nemitīgi ir jāizcīna lielākas vai mazākas cīņas, lai mēs savu miesu uzvarētu, pārvarētu slinkumu, negribēšanu vai ko citu un atvestu miesu tur, kur Svētais Gars var ļaut uzplaukt un labi justies mūsu dvēselei. Tikai cerības un mīlestības pacelta dvēsele var ar prieku doties ikdienas dzīves gājumā (īpaši šajā laikā) un būt par svētību cilvēkiem apkārt.

* Lai esam atvērti, ka Dieva Gars mums uzrāda jomas, kurās vēl neesam brīvi! Lai Dievs dod, ka šis Gavēņa laiks mums dod gribēšanu un varēšanu ar Dieva Palīgu atteikties, atbrīvoties no kādām “miesas važām”! Lai lūkojamies ar cerību, ticību nākotnē, ka ar Dievu viss ir iespējams un Viņš savus apsolījumus vienmēr īsteno! Āmen.]]> https://youtu.be/DzU6h-8LxrI

Dievkalpojuma pilns ieraksts šeit:
https://fb.watch/c08qpZpnqs/

Ko drīkst vai nedrīkst un kas nāk mums par svētību!
27.03.2022. Saldus M. Lutera dr., Ruba

Jes. 52:7-10; Jņ. 6:1-15
Gal. 4:22-5:1a
“Proti, ir rakstīts, ka Ābrahāmam piedzima divi dēli, viens no kalpones, otrs no svabadās. Bet tas, kas no kalpones, ir dabīgi dzimis, turpretim tas, kas no svabadās, pēc apsolījuma. Tas ir līdzībā teikts, jo tās ir tās abas derības: viena no Sinaja kalna, kas dzemdē kalpībai, tā ir Hagare. Bet Hagare ir Sinaja kalns Arābijā un atbilst tagadējai Jeruzālemei, jo tā ar saviem bērniem ir kalpu stāvoklī. Bet augšējā Jeruzāleme ir svabada, tā ir mūsu māte; jo ir rakstīts: priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē, gavilē un sauc skaļi, kas necieti bērnu sāpes, jo daudz bērnu ir vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs. - Jūs, brāļi, esat apsolījuma bērni kā Īzāks. Bet, kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad. Bet ko saka raksti? "Padzen kalponi un viņas dēlu! Jo kalpones dēlam nebūs mantot kopā ar svabadās dēlu." Tātad, brāļi, mēs neesam kalpones, bet svabadās bērni. Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis”

Tēzes:
* Laetare jeb priecas svētdiena, 4. svētdiena Gavēņa laikā. Šī ir svētdiena, kad priecāties par Dieva izredzēto vietu Jeruzalemi vai to, ka Dievs mums devis savu vietu un saprašanu iet Viņa ceļus. Šodien domāsim par lietām, kas mūs vēl tur likuma jeb bauslības jūgā.

* Lasījumā dzirdējām, ka ap Pāvils lieto līdzību ar diviem dzimušiem bērniem, lai liktu mums domāt, kam mēs sekojam un kā bērni mēs esam. Ja mēs vēlamies būt ticības tēva Ābrahāma pēcteči, tad Dievs mūs aicina izvēlēties svabadības vai brīvības ceļu kopā ar Jēzu, Kurš to mums dāvā. Kalpone Hagare Ābrahāmam dāvāja dēlu Ismaēlu, kas dzima kalpībai. Sāra dzemdēja Īzaku, kurš bija Dieva apsolītais dēls un dāvā svabadību vai brīvību.

* Ko mēs izvēlamies? Kam mēs sekojam? Pārdomāsim šo bērnu audzināšanas kategorijās. Kad bērns ir mazs, mēs viņam sakām, ko drīkst un ko nedrīkst. Tā ir bauslība. Dievs to deva pie Sinaja kalna “bēbītim” Izraēlam, kad tas nezināja atšķirt labu no ļauna. Un Dievs pārbaudīja Izraēla tautu tuksnesī 40 gadus līdz tās nākamā paaudze spēja spert soli tālāk.

* Kad bērns paaudzies, vecāki māca viņam izdarīt izvēles. Dāvā zināmu brīvību (ar katru gadu vairāk), lai mācītu kā saredzēt labo un ļauno pasaulē un izvēlēties labo. Tas ir evaņģēlijs jeb Dieva dota brīvība izvēlēties. Tā ir iespēja noticēt Dievam un Viņa apsolījumiem un sekot tiem. Dievs ir tik labs un žēlastības pilns, ka Viņš mums dod iespēju izvēlēties vai sekot Viņam vai nē. Iet aplamos grēka ceļus vai izvēlēties svētos bezgrēcības ceļus.

* Un sākums gan bērnu audzināšanā, gan Dieva ceļus iepazīstot ir atbildēt uz jautājumu: ko drīkst un ko nedrīkst? Kas ir pareizi un kas nav pareizi? Kaut vai par iešanu Baznīcā un Sabata jeb Svētās dienas svētīšanu. No sākuma daudziem ir jāsaka: tev jānāk uz dievkalpojumu svētdienā! (laulātie) Kādā mirklī, ja cilvēks vēlas iet Dieva ceļus, viņš pats saprot, ka tas ir viņam par svētību.

* Vai kādas atkarības gadījumā ... sākumā ir stingri jāsaka tai nē jo to nedrīkst. Ar laiku cilvēks pats saprot, ka šī atkarība nes postu un neved nekur. Kā piemēru varam ņemt arī gavēni. Kamēr cilvēks nekad nav gavējis, viņš no tā, visbiežāk, baidās un negrib tam pieķerties. Šādam cilvēkam ir labi, ja kāds pamudina pamēģināt, iedrošināt, varbūt pat noteikt, ka Tev to vajag! Vēlāk cilvēks sāk saprast un novērtēt gavēņa spēku un atrod vislabāko veidu kā gavēt un kas nes svētību.

* Tā mēs varam par visām lietām. Likums, bauslība ir vajadzīgi tur, kur cilvēks pats nesaprot un neizvēlas žēlastību. Tad viņš ir jāierobežo. Piemēram, ja cilvēks nesaprot, ka pie skolas ir jāsamazina ātrums, tad tiek uzlikta zīme braukt ne ātrāk par 30. Ja vēl kādi ātri brauc, uzliek “guļošos policistus” vai atsūta ceļu policijas ekipāžu, kas noķer pāris trakulīgos. Līdz kamēr cilvēki ir “izaudzināti” saprast, ka šeit jāsamazina ātrums, lai bērni ar vecākiem droši var justies.

* Ticības kontekstā ap Pāvils mums mudina ticēt Dieva apsolījumiem un dzīvot brīvībā. Mēs neesam vergi, kuriem vergturs katru dienu pateiks ko darīt un ko nedarīt, kas pareizi un kas nepareizi. Dievs grib par mums gādāt un Viņš dāvā mums visu, kas vajadzīgs. Viņš dāvā brīvību izvēlēties labu un sods neseko uzreiz, ja izvēlamies ļaunu. Viņš mums piedod mūsu pārkāpumus un dod iespēju piedot cilvēkiem mums līdzās. Tā ir milzīga privilēģija. Lai arī grēka alga ir nāve, Dievs dāvā mums mūžīgo dzīvību. Mums tikai jānotic tai un jāiet šo ceļu.

* Turpmāk 5. nodaļā vēstulē galatiešiem Pāvils runā par to, kas ir miesas darbi jeb darbi, kas ved pazušanā un kas ir Gara augļi, kas nes svētību. Pāvils mūs mudina miesas darbus sist krustā (atteikties un izvairīties no tiem) un vairot Gara klātbūtni mūsos, lai mēs varētu dzīvot Kristus brīvībā. Tad gavēnis, svētdienas dievkalpojuma apmeklējums, Bībeles lasīšana, lūgšanas un ikviena garīga lieta mūs velkt tuvāk Dievam, dāvā arī mums lielāku brīvību no elkiem, no kalpošanas miesai.

* Jā, mums nemitīgi ir jāizcīna lielākas vai mazākas cīņas, lai mēs savu miesu uzvarētu, pārvarētu slinkumu, negribēšanu vai ko citu un atvestu miesu tur, kur Svētais Gars var ļaut uzplaukt un labi justies mūsu dvēselei. Tikai cerības un mīlestības pacelta dvēsele var ar prieku doties ikdienas dzīves gājumā (īpaši šajā laikā) un būt par svētību cilvēkiem apkārt.

* Lai esam atvērti, ka Dieva Gars mums uzrāda jomas, kurās vēl neesam brīvi! Lai Dievs dod, ka šis Gavēņa laiks mums dod gribēšanu un varēšanu ar Dieva Palīgu atteikties, atbrīvoties no kādām “miesas važām”! Lai lūkojamies ar cerību, ticību nākotnē, ka ar Dievu viss ir iespējams un Viņš savus apsolījumus vienmēr īsteno! Āmen.]]> 6644047 no no Sun, 27 Mar 2022 15:40:29 +0200 2022-03-27T15:40:29+02:00 23:41 https://hearthis.at/luteradraudze/22-03-20/ Ephesians 4:32 - 5:9

Luke 11:14-28
14 Kādu reizi Jēzus izdzina dēmonu, kas bija mēms; dēmons izgāja, un mēmais sāka runāt, un ļaužu pūlis brīnījās. 15  Bet daži no tiem sacīja: “Viņš izdzen dēmonus ar Belcebula, dēmonu valdnieka, palīdzību.” 16  Bet citi, viņu izaicinādami, prasīja viņam kādu zīmi no debesīm. 17 Zinādams viņu domas, viņš tiem sacīja: “Ikviena valsts, kas sevī sašķelta, iet bojā, un nams uz namu krīt. 18 Ja nu sātans sevī sašķeļas, kā tad viņa valstība pastāvēs? Jūs taču sakāt, ka es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību. 19 Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, kā tad jūsu dēli tos izdzen? Tādēļ viņi būs jūsu tiesneši. 20 Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva pirkstu, tad jau Dieva valstība pie jums ir atnākusi. 21 Kamēr stiprs vīrs apbruņojies sargā savu namu, viņa manta ir drošībā. 22 Bet, tiklīdz kāds stiprāks par viņu nāk un to uzveic, tas atņem viņa bruņas, uz kurām viņš bija paļāvies, un laupījumu izdala. 23  Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesavāc, tas izkaisa. 24 Kad nešķīstais gars ir izgājis no cilvēka, tas apstaigā izkaltušas vietas, meklēdams mieru un, to neatradis, saka: es atgriezīšos savā mājoklī, no kura izgāju. 25 Atnācis viņš atrod to izslaucītu un uzpostu. 26 Tad viņš iet un ņem sev līdzi septiņus citus garus, par sevi vēl ļaunākus, un iegājuši tie tur mājo. Un beigās šim cilvēkam kļūst daudz ļaunāk, nekā bija sākumā.” 27 Kad viņš tā runāja, kāda sieviete ļaužu pūlī paceltā balsī sacīja viņam: “Laimīgas tās miesas, kas tevi nēsājušas, un krūtis, kas tevi zīdījušas!” 28 Bet viņš teica: “Vēl jo vairāk laimīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un to pilda!”

Bībelē JD bieži tiek minēts vārds Valstība, Kungs, Ķēniņš ar to apzīmējot Jēzu Kristu kā Kungu un Ķēniņu. Valstība, kurai ir Valdnieks Dievs.
Bieži kristieši iedomājas, ka šī Valstība un Dieva valdīšana ir vien Debesīs, kur mēs nonāksim pēc augšāmcelšanās.
Bet tā gluži nav.
*Luke 17:20-21
20 Uz farizeju jautājumu, kad nāks Dieva valstība, viņš tiem atbildēja: “Dieva valstība nenāks redzamā veidā. 21 Nedz arī kādi sacīs: redzi, šeit! – vai: tur! – jo, redzi, Dieva valstība ir jūsu vidū.”*
Tas nozīmē, ka Dieva Valstība ir tur, kur Viņu atzīst kā Valdnieku.
* Tas var būt pašas pekles vidū,
* Bet, kur ir kristieši, kuri atzīst Kristu par Kungu, tur ir Dieva Valstība un tā ir kristiešu vidū.
Kā tas izpaužas?
Tas izpaužas tā kā mēs dzirdējām tikko vēstules efeziešiem lasījumā
*1 Būdami Dieva mīļotie bērni, dariet tāpat kā viņš 2 un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus mūs ir mīlējis un mūsu labā sevi atdevis Dievam par upurdāvanu un jauki smaržojošu ziedojumu*
Ko nozīmē turēt Jēzu par Kungu un atdot sevi par upurdāvanu?
Ko mēs saprotam ar vārdu Kungs?
* Kungs ir tas, Kuram ir vara noteikt lietas
* Kungs ir tas, kuram mēs klausām
* Kungs ir tas, kuram mēs pakļaujamies.
Bet Jēzus ir tāds Kungs zem kura valdīšanu mēs ar prieku un gavilēm ejam un baudām to.
* Ir kādas attīstītas valsti uz kurām raujas kādu mazattīstītu valstu pilsoņi.
* Un tie piekrīt sevi pakļaut un pildīt tās valsts likumus ar prieku

Evaņģēlija lasījumā, ko dzirdējām – Jēzus, kam nodota visa vara Debesīs un virs zemes…
Nāk uz šīs grēcīgās pasaules
Šajā pasaulē valda naidīgs spēks – Dieva pretinieks sātans ar saviem dēmoniem, kuri ir no Dieva atkrituši
Uz šīs pasaules ir cilvēki, kas ir radīti pēc Dieva tēla un līdzības, bet atkrituši, krituši grēkā.
Jēzus nāk uz šīs pasaules aiz lielas mīlestības uz cilvēku, lai to glābtu
Jēzus nāk pie Dieva izredzētās tautas.
Un Viņš satiek kādu cilvēku, kuru moka dēmons, kurš ir mēms
Un šis mēmais dēmons padara arī cilvēku mēmu.
Šis dēmons kā arī citi dēmoni paverdzina cilvēku, iemājo cilvēkā, lai to mocītu,
Kādēļ dēmoni moka cilvēkus, kādēļ tiem to vajag?
* Viens iemesls ir tas, ka cilvēks nes Dieva tēlu un līdzību
* Dēmoni ir Dieva pretinieki, viņi Dievu neieredz un līdz ar to neieredz arī cilvēku
* Un vēl vairāk kristīgu cilvēku

Jēzus iežēlojas to redzot un atbrīvo šo cilvēku no mēmā dēmona, un šis cilvēks sāk runāt.
Ļaudis brīnās, tie nezina, ko domāt.. kā kaut kas tāds ir iespējams?
Bet šie dēmoni nebija vien šajā mēmajā cilvēkā
Dēmoni ir arī tajos cilvēkos, kuri ar Jēzu runā,
šie dēmoni šos cilvēkus kūda un stāsta viņu domās melus par Jēzu
par to no kā nāk Jēzus spējas darīt šādus brīnumus
par Viņa motivāciju vai tā ir tīra
citi vēlas, lai Jēzus viņus izklaidē un rāda zīmes no debesīm
un tur notiek garīga cīņa šo cilvēku sirdīs
kādi cilvēki pakļaujas šo dēmonu spiedienam un kādi ne.

Un tāpēc Jēzus tiem izskaidro, kas patiesībā šeit ir noticis

Mēs varam secināt, ka šie cilvēki nesaprot paši, ko tie saka, teikdami, ka Jēzus izdzen ļaunos garus ar belcebula palīdzību.
* Jo tajā valstībā, ko organizē sātans nav šķelšanās
* Sātans pats ar sevi nekaro, tur nav grupējums, kurš atdalījies karo pret savējiem, to darot viņi paši sevi iznīcinās

Tātad tas, ko šie cilvēki apgalvo ir neloģiski
Un neatliek citu variantu kā vien, ka Jēzus izdzen dēmonus ar Dieva spēku, jo cilvēkam tādas varas nav
Jēzus teiktajā parādās šis valstības princips.
Valda tas, kuram lielāka vara
Sātans ir pakļāvis šo pasauli, jo tas ir stiprāks par cilvēku
Bet tad nāk Jēzus, kurš tam visu atņem
Bet cilvēkam atgriež brīvību
Arī brīvību pateikt Jēzum nē
Brīvību atteikties būt Jēzus Valstībā

Un Jēzus par to saka,* Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesavāc, tas izkaisa.*

Šeit neitralitāte nav iespējama, ja cilvēks noraida Jēzu, tad tas nonāk atpakaļ zem dēmonu valdīšanas
Cilvēks, kurš tērē savu dzīves resursu kādam mērķim bez Jēzus, tas visu pazaudē, jo nonāk dēmonu verdzībā
Kur beidzoties šai dzīvei tam būs jāatbild par saviem darbiem.
Tas, kurš dzīvo ar Jēzu sakrāj.

Tas nozīmē, ka viss, ko šāds cilvēks dara savā dzīvē tam nāk par labu
Jocīgi tā teikt, pat tas, ka šis cilvēks sagrēko, Dievs to vērš par labu
Nepārprotiet mani, es nesaku, ka grēkot ir labi.
Es saku to, ko Pāvils, ka kur ir grēks tur vairojas žēlastība, bet tā nav mūsu daba vairs grēkot.

Domājot par Dieva taisno tiesu, ar Jēzu mēs jau tagad esam taisnoti, jo visi mūsu grēki Jēzū Kristū ir piedoti
Dieva tiesā sliktie darbi – grēki tiek Kristus dēļ piedoti, jo Viņš par tiem samaksāja ar savu krusta nāvi, bet labie atalgoti
Vai nav jauki?

Bez dēmoniem mums vēl ir arī šī vecā cilvēka daba.
Dēmoni paverdzina cilvēku un moka,
Kad tos izdzen cilvēks kļūst brīvs
Kad Dievs padzen šos ļaunos garus no cilvēka, tad šī cilvēka dvēsele paliek tīra un uzposta, bet tukša.

Un te ir tas pats, ko jau iepriekš runājām, ja šis cilvēks tomēr atsakās no Jēzus valdīšanas šajā cilvēkā, tad tas nonāk atpakaļ dēmonu varā
Un tie atgriežas un ņem līdzi vēl ļaunākus, jo tiem ir vēl lielākas tiesības šo cilvēku pakļaut.

Tādēļ atbrīvošanas kalpošana ir domāta vienīgi kristiešiem
Un tādiem kristiešiem, kuri alkst un vēlas Kristus valdīšanu savā dzīvē
Kad no viņiem padzen dēmonus, tad tajā uzpostajā un tukšajā sirds istabā sāk mājot Svētais Gars

Šis dzīves sektors, kur bija dēmonu ietekme, tagad ir Svētā Gara valdīšanā

Noslēdzot.
Tas, ka mēs saprotam, šo Jēzus aprakstu par šīm valdīšanām, mums ļoti palīdz.
* Jo mēs zinām kas ir kas
* Dēmoni vairs nevar tik viegli mūs piemānīt.

Šī sieviete, kura ļaužu pūlī teica, laimīgas tās miesas, kas tevi nēsājušas
Es domāju, ka viņa vēlējās uzslavēt Jēzus māti, ka viņa ar savu Dēlu var lepoties.
Un Jēzus to nenoraida, bet parāda ko vēl pārāku par to
*Bet viņš teica: “Vēl jo vairāk laimīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un to pilda!”*

Cienot un pildot Dieva vārdu mēs atzīstam Viņa valdīšanu un mūsu vidū iestājas Debesu Valstība .
AMEN]]> Ephesians 4:32 - 5:9

Luke 11:14-28
14 Kādu reizi Jēzus izdzina dēmonu, kas bija mēms; dēmons izgāja, un mēmais sāka runāt, un ļaužu pūlis brīnījās. 15  Bet daži no tiem sacīja: “Viņš izdzen dēmonus ar Belcebula, dēmonu valdnieka, palīdzību.” 16  Bet citi, viņu izaicinādami, prasīja viņam kādu zīmi no debesīm. 17 Zinādams viņu domas, viņš tiem sacīja: “Ikviena valsts, kas sevī sašķelta, iet bojā, un nams uz namu krīt. 18 Ja nu sātans sevī sašķeļas, kā tad viņa valstība pastāvēs? Jūs taču sakāt, ka es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību. 19 Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, kā tad jūsu dēli tos izdzen? Tādēļ viņi būs jūsu tiesneši. 20 Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva pirkstu, tad jau Dieva valstība pie jums ir atnākusi. 21 Kamēr stiprs vīrs apbruņojies sargā savu namu, viņa manta ir drošībā. 22 Bet, tiklīdz kāds stiprāks par viņu nāk un to uzveic, tas atņem viņa bruņas, uz kurām viņš bija paļāvies, un laupījumu izdala. 23  Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesavāc, tas izkaisa. 24 Kad nešķīstais gars ir izgājis no cilvēka, tas apstaigā izkaltušas vietas, meklēdams mieru un, to neatradis, saka: es atgriezīšos savā mājoklī, no kura izgāju. 25 Atnācis viņš atrod to izslaucītu un uzpostu. 26 Tad viņš iet un ņem sev līdzi septiņus citus garus, par sevi vēl ļaunākus, un iegājuši tie tur mājo. Un beigās šim cilvēkam kļūst daudz ļaunāk, nekā bija sākumā.” 27 Kad viņš tā runāja, kāda sieviete ļaužu pūlī paceltā balsī sacīja viņam: “Laimīgas tās miesas, kas tevi nēsājušas, un krūtis, kas tevi zīdījušas!” 28 Bet viņš teica: “Vēl jo vairāk laimīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un to pilda!”

Bībelē JD bieži tiek minēts vārds Valstība, Kungs, Ķēniņš ar to apzīmējot Jēzu Kristu kā Kungu un Ķēniņu. Valstība, kurai ir Valdnieks Dievs.
Bieži kristieši iedomājas, ka šī Valstība un Dieva valdīšana ir vien Debesīs, kur mēs nonāksim pēc augšāmcelšanās.
Bet tā gluži nav.
*Luke 17:20-21
20 Uz farizeju jautājumu, kad nāks Dieva valstība, viņš tiem atbildēja: “Dieva valstība nenāks redzamā veidā. 21 Nedz arī kādi sacīs: redzi, šeit! – vai: tur! – jo, redzi, Dieva valstība ir jūsu vidū.”*
Tas nozīmē, ka Dieva Valstība ir tur, kur Viņu atzīst kā Valdnieku.
* Tas var būt pašas pekles vidū,
* Bet, kur ir kristieši, kuri atzīst Kristu par Kungu, tur ir Dieva Valstība un tā ir kristiešu vidū.
Kā tas izpaužas?
Tas izpaužas tā kā mēs dzirdējām tikko vēstules efeziešiem lasījumā
*1 Būdami Dieva mīļotie bērni, dariet tāpat kā viņš 2 un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus mūs ir mīlējis un mūsu labā sevi atdevis Dievam par upurdāvanu un jauki smaržojošu ziedojumu*
Ko nozīmē turēt Jēzu par Kungu un atdot sevi par upurdāvanu?
Ko mēs saprotam ar vārdu Kungs?
* Kungs ir tas, Kuram ir vara noteikt lietas
* Kungs ir tas, kuram mēs klausām
* Kungs ir tas, kuram mēs pakļaujamies.
Bet Jēzus ir tāds Kungs zem kura valdīšanu mēs ar prieku un gavilēm ejam un baudām to.
* Ir kādas attīstītas valsti uz kurām raujas kādu mazattīstītu valstu pilsoņi.
* Un tie piekrīt sevi pakļaut un pildīt tās valsts likumus ar prieku

Evaņģēlija lasījumā, ko dzirdējām – Jēzus, kam nodota visa vara Debesīs un virs zemes…
Nāk uz šīs grēcīgās pasaules
Šajā pasaulē valda naidīgs spēks – Dieva pretinieks sātans ar saviem dēmoniem, kuri ir no Dieva atkrituši
Uz šīs pasaules ir cilvēki, kas ir radīti pēc Dieva tēla un līdzības, bet atkrituši, krituši grēkā.
Jēzus nāk uz šīs pasaules aiz lielas mīlestības uz cilvēku, lai to glābtu
Jēzus nāk pie Dieva izredzētās tautas.
Un Viņš satiek kādu cilvēku, kuru moka dēmons, kurš ir mēms
Un šis mēmais dēmons padara arī cilvēku mēmu.
Šis dēmons kā arī citi dēmoni paverdzina cilvēku, iemājo cilvēkā, lai to mocītu,
Kādēļ dēmoni moka cilvēkus, kādēļ tiem to vajag?
* Viens iemesls ir tas, ka cilvēks nes Dieva tēlu un līdzību
* Dēmoni ir Dieva pretinieki, viņi Dievu neieredz un līdz ar to neieredz arī cilvēku
* Un vēl vairāk kristīgu cilvēku

Jēzus iežēlojas to redzot un atbrīvo šo cilvēku no mēmā dēmona, un šis cilvēks sāk runāt.
Ļaudis brīnās, tie nezina, ko domāt.. kā kaut kas tāds ir iespējams?
Bet šie dēmoni nebija vien šajā mēmajā cilvēkā
Dēmoni ir arī tajos cilvēkos, kuri ar Jēzu runā,
šie dēmoni šos cilvēkus kūda un stāsta viņu domās melus par Jēzu
par to no kā nāk Jēzus spējas darīt šādus brīnumus
par Viņa motivāciju vai tā ir tīra
citi vēlas, lai Jēzus viņus izklaidē un rāda zīmes no debesīm
un tur notiek garīga cīņa šo cilvēku sirdīs
kādi cilvēki pakļaujas šo dēmonu spiedienam un kādi ne.

Un tāpēc Jēzus tiem izskaidro, kas patiesībā šeit ir noticis

Mēs varam secināt, ka šie cilvēki nesaprot paši, ko tie saka, teikdami, ka Jēzus izdzen ļaunos garus ar belcebula palīdzību.
* Jo tajā valstībā, ko organizē sātans nav šķelšanās
* Sātans pats ar sevi nekaro, tur nav grupējums, kurš atdalījies karo pret savējiem, to darot viņi paši sevi iznīcinās

Tātad tas, ko šie cilvēki apgalvo ir neloģiski
Un neatliek citu variantu kā vien, ka Jēzus izdzen dēmonus ar Dieva spēku, jo cilvēkam tādas varas nav
Jēzus teiktajā parādās šis valstības princips.
Valda tas, kuram lielāka vara
Sātans ir pakļāvis šo pasauli, jo tas ir stiprāks par cilvēku
Bet tad nāk Jēzus, kurš tam visu atņem
Bet cilvēkam atgriež brīvību
Arī brīvību pateikt Jēzum nē
Brīvību atteikties būt Jēzus Valstībā

Un Jēzus par to saka,* Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesavāc, tas izkaisa.*

Šeit neitralitāte nav iespējama, ja cilvēks noraida Jēzu, tad tas nonāk atpakaļ zem dēmonu valdīšanas
Cilvēks, kurš tērē savu dzīves resursu kādam mērķim bez Jēzus, tas visu pazaudē, jo nonāk dēmonu verdzībā
Kur beidzoties šai dzīvei tam būs jāatbild par saviem darbiem.
Tas, kurš dzīvo ar Jēzu sakrāj.

Tas nozīmē, ka viss, ko šāds cilvēks dara savā dzīvē tam nāk par labu
Jocīgi tā teikt, pat tas, ka šis cilvēks sagrēko, Dievs to vērš par labu
Nepārprotiet mani, es nesaku, ka grēkot ir labi.
Es saku to, ko Pāvils, ka kur ir grēks tur vairojas žēlastība, bet tā nav mūsu daba vairs grēkot.

Domājot par Dieva taisno tiesu, ar Jēzu mēs jau tagad esam taisnoti, jo visi mūsu grēki Jēzū Kristū ir piedoti
Dieva tiesā sliktie darbi – grēki tiek Kristus dēļ piedoti, jo Viņš par tiem samaksāja ar savu krusta nāvi, bet labie atalgoti
Vai nav jauki?

Bez dēmoniem mums vēl ir arī šī vecā cilvēka daba.
Dēmoni paverdzina cilvēku un moka,
Kad tos izdzen cilvēks kļūst brīvs
Kad Dievs padzen šos ļaunos garus no cilvēka, tad šī cilvēka dvēsele paliek tīra un uzposta, bet tukša.

Un te ir tas pats, ko jau iepriekš runājām, ja šis cilvēks tomēr atsakās no Jēzus valdīšanas šajā cilvēkā, tad tas nonāk atpakaļ dēmonu varā
Un tie atgriežas un ņem līdzi vēl ļaunākus, jo tiem ir vēl lielākas tiesības šo cilvēku pakļaut.

Tādēļ atbrīvošanas kalpošana ir domāta vienīgi kristiešiem
Un tādiem kristiešiem, kuri alkst un vēlas Kristus valdīšanu savā dzīvē
Kad no viņiem padzen dēmonus, tad tajā uzpostajā un tukšajā sirds istabā sāk mājot Svētais Gars

Šis dzīves sektors, kur bija dēmonu ietekme, tagad ir Svētā Gara valdīšanā

Noslēdzot.
Tas, ka mēs saprotam, šo Jēzus aprakstu par šīm valdīšanām, mums ļoti palīdz.
* Jo mēs zinām kas ir kas
* Dēmoni vairs nevar tik viegli mūs piemānīt.

Šī sieviete, kura ļaužu pūlī teica, laimīgas tās miesas, kas tevi nēsājušas
Es domāju, ka viņa vēlējās uzslavēt Jēzus māti, ka viņa ar savu Dēlu var lepoties.
Un Jēzus to nenoraida, bet parāda ko vēl pārāku par to
*Bet viņš teica: “Vēl jo vairāk laimīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un to pilda!”*

Cienot un pildot Dieva vārdu mēs atzīstam Viņa valdīšanu un mūsu vidū iestājas Debesu Valstība .
AMEN]]> 6631818 no no Sun, 20 Mar 2022 10:00:00 +0100 2022-03-20T10:00:00+01:00 13:55 https://hearthis.at/luteradraudze/22-03-13/ Gavēņa laika otrā svētdiena, 13.03.2022. Saldus M. Lutera, Jaunauce

Jes. 50:3-10, 1. Tes. 4:1-7

Mt. 17:1-9
Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un viņa brāli Jāni un veda tos savrup uz augstu kalnu, un tika apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma. Un redzi, tiem parādījās Mozus un Ēlija un runāja ar Viņu. Pēteris griezās pie Jēzus un sacīja: "Kungs, šeit mums ir labi. Ja Tu gribi, es celšu šeitan trīs teltis - vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam." Tam vēl runājot, redzi, spoža padebess tos apēnoja, un redzi, balss no padebess sacīja: "Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kura Man labs prāts; To jums būs klausīt." Kad mācekļi to dzirdēja, tie krita uz sava vaiga un ļoti izbijās. Bet Jēzus pienāca pie tiem, aizskāra tos un sacīja: "Celieties un nebīstieties!" Bet, kad tie savas acis pacēla, tie neredzēja neviena kā tikai Jēzu vien. Un, no kalna nokāpjot, Jēzus tiem pavēlēja un sacīja: "Par šo parādību nestāstiet nevienam, tiekāms Cilvēka Dēls nebūs no miroņiem uzcēlies."

Tēzes:
* Gavēņa laika otrā svētdiena. **Šodien domāsim par Dieva taisnību un labvēlību.** Uzruna būs par 25. Psalmu un evaņģēlija Rakstu vietu. Iesākumā – par Ukrainu un to, ka visi pārdzīvojam. Baidāmies un uztraucamies par sevi, savām ģimenēm. 25. Psalmā lasām, ka Tas Kungs ir laipnīgs un taisns.
* Šajā nedēļā mani personīgi ir mierinājuši vairāki Psalmi, konkrēti 11., 31., 91. Izgāju cauri arī šim 25. Psalmam. Daudzos Psalmos var lasīt šo atziņu, kas **Tas Kungs ir taisns.** Es domāju, ka lielāko šoku riteumu pasaule piedzīvo tāpēc, ka ir milzīga neizpratne un vilšanās, ka kāds (agresors) var tik klaji uzbrukt. Psalmi mums dod mierinājumu, ka pēcgalā Dieva taisnie redzēs Viņa vaigu (Ps. 11:8).
* Tātad, jautājums nav par to, kurš uzvarēs, jo, patiesībā, karā visi ir tikai zaudētāji. Bet jautājums ir par to, **vai es pazīstu Dievu** un vai es, 25. Psalma vārdiem, gribu atgriezties uz pareiza ceļa (8b). Proti, vai es apzinos savu grēcīgumu un vēlos to nožēlot. Kā mēs varam nokļūt Dieva taisno vidū? Ps. 25:9 saka, ka *“pazemīgos Viņš vada Savā taisnībā”*.
* **Dievs māca ar krustu.** Tās ir ciešanas, grūtības, pārbaudījumi. Tas nav nosodījums. Aizgājušajā nedēļā studējām Bībeli kursa “Lasīsim Bībeli” ietvaros. Efeziešiem 2:16 lasījām, ka caur Jēzus Kristus nāvi pie krusta Dievs noārdījis starpsienu starp cilvēku un Dievu. Tāpat sienu, kas šķīra jūdu (izredzēto) tautu no pagāniem. Un caur mūsu ikdienas krustu Viņš noārda sienu starp mums un Dievu, mācot iet Savu ceļu. Tas nav kā bauslības nosodījums, bet aicinājums lūkoties uz Kristus krustu, kas glābj no posta.
* Lasām tālāk, ka *“visi Tā Kunga ceļi ir žēlastība un patiesība ... tiem, kuri tur Viņa derību un Viņa liecības.”(10. pants)* Derība attiecas uz pirmo bausli – Viņš ir mūsu Dievs un mēs – Viņa tauta. **Atzīstot Dievu un pieņemot Viņu arī mūsu pārbaudījumos** un grutībās, mēs izvēlamies Dieva ceļus. Ne vienmēr vieglus, ne vienmēr saprotamus, tomēr ticot, ka Tas Kungs zina labāk.
* *“Kungs, piedod man manu noziegumu ...” 11. pants*. **Mums jāapzinās, ka mūsu noziegums** (M. Luters saka, ka tas ir mūsu iedzimtais grēks) paliek. Mēs nevaram būt pavisam tīri no mūsu grēkiem. Kamēr esam miesā, mēs grēkosim. Tomēr mēs arī dzīvojam Dieva taisnībā kamēr grēku nožēlojiem un pie Dieva tveramies. Tveramies pie Dieva Vārda kā mierinājuma (es pats, daktere Ilze).
* Nākamie panti 25. Psalmā runā **par Dieva bijāšanu**, kas līdzi nes labumu, mantotu zemi, tiem tiek atklāta Dieva derība. Dievs draudzējas ar tiem, kuri Viņu bijā. Pie tiem parādās Dieva taisnība un žēlastība. Dievs tiem atklāj Rakstu noslēpumus. Un Luters savas pārdomas par šiem 25. Psalma vārdiem no 8-14 pantiem noslēdz ar vārdiem: “ak, kaut cilvēki gribētu atzīt savu grēku un būt grēcinieki!”.
* Mt. ev. 17. nodaļā lasām tekstu par mācekļiem, kurus Jēzus paņēmis līdzi uz kalnu un tur viņi piedzīvo sastapšanos ar Dieva balsi, Jēzus apskaidrošanu. Dieva balss ir tā, kas liek mācekļiem izbīties. Dieva balss apstiprina to, ka **Jēzus ir mīļais Dieva Dēls, pie kura Dieva labs prāts**. Un, ka svarīgi Viņu klausīt. Šie ir arī vārdi, kas tika teikti Jēzum pie kristībām. Mēs varam teikt, ka šos vārdus Tas Kungs saka ikvienam no mums, kurš atsaucamies ticēt uz Jēzu un ļauties kristīties.
* Proti, ja mēs izvēlamies iet Dieva ceļus, ticībā uz Jēzus nāvi pie krusta, bijājam Dievu un vēlamies Viņam paklausīt, tad **Dieva taisnība un Viņa labvēlība ir ar mums.** Dievs savu žēlastību izlej pār ikvienu, kurš tiecas pretim Viņam. Viņš no Savas puses visu ir izdarījis. Kā saka: bumbiņa ir mūsu pusē. Vai mēs pieņemam Viņa žēlastību? Vai pieņemam Viņa mācību? Jā, arī pārmācību? Vai bijājam Dievu?
* Arī tad, kad visu nesaprotam un daudzas lietas (īpaši Krievijas-Ukrainas kara kontekstā) mums nav saprotamas, pieņemamas, **vai mēs turpinām Dievu bijāt, Viņu pielūgt un uz Viņu cerēt?** Patiesībā, mums jau nav nekādas citādas alternatīvas. Lielos vadītājus un lielvaras jau neviens cits nevar ietekmēt kā vien Dievs. Mums nākas paļauties uz To Kungu, kurš visu zina un kurš darīs tā, ka pēcgalā pie tiem, kuri meklē To Kungu, notiks taisnība. Celsim savas sirdis uz Dievu un dosim Viņam godu! Āmen.]]> Gavēņa laika otrā svētdiena, 13.03.2022. Saldus M. Lutera, Jaunauce

Jes. 50:3-10, 1. Tes. 4:1-7

Mt. 17:1-9
Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un viņa brāli Jāni un veda tos savrup uz augstu kalnu, un tika apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma. Un redzi, tiem parādījās Mozus un Ēlija un runāja ar Viņu. Pēteris griezās pie Jēzus un sacīja: "Kungs, šeit mums ir labi. Ja Tu gribi, es celšu šeitan trīs teltis - vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam." Tam vēl runājot, redzi, spoža padebess tos apēnoja, un redzi, balss no padebess sacīja: "Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kura Man labs prāts; To jums būs klausīt." Kad mācekļi to dzirdēja, tie krita uz sava vaiga un ļoti izbijās. Bet Jēzus pienāca pie tiem, aizskāra tos un sacīja: "Celieties un nebīstieties!" Bet, kad tie savas acis pacēla, tie neredzēja neviena kā tikai Jēzu vien. Un, no kalna nokāpjot, Jēzus tiem pavēlēja un sacīja: "Par šo parādību nestāstiet nevienam, tiekāms Cilvēka Dēls nebūs no miroņiem uzcēlies."

Tēzes:
* Gavēņa laika otrā svētdiena. **Šodien domāsim par Dieva taisnību un labvēlību.** Uzruna būs par 25. Psalmu un evaņģēlija Rakstu vietu. Iesākumā – par Ukrainu un to, ka visi pārdzīvojam. Baidāmies un uztraucamies par sevi, savām ģimenēm. 25. Psalmā lasām, ka Tas Kungs ir laipnīgs un taisns.
* Šajā nedēļā mani personīgi ir mierinājuši vairāki Psalmi, konkrēti 11., 31., 91. Izgāju cauri arī šim 25. Psalmam. Daudzos Psalmos var lasīt šo atziņu, kas **Tas Kungs ir taisns.** Es domāju, ka lielāko šoku riteumu pasaule piedzīvo tāpēc, ka ir milzīga neizpratne un vilšanās, ka kāds (agresors) var tik klaji uzbrukt. Psalmi mums dod mierinājumu, ka pēcgalā Dieva taisnie redzēs Viņa vaigu (Ps. 11:8).
* Tātad, jautājums nav par to, kurš uzvarēs, jo, patiesībā, karā visi ir tikai zaudētāji. Bet jautājums ir par to, **vai es pazīstu Dievu** un vai es, 25. Psalma vārdiem, gribu atgriezties uz pareiza ceļa (8b). Proti, vai es apzinos savu grēcīgumu un vēlos to nožēlot. Kā mēs varam nokļūt Dieva taisno vidū? Ps. 25:9 saka, ka *“pazemīgos Viņš vada Savā taisnībā”*.
* **Dievs māca ar krustu.** Tās ir ciešanas, grūtības, pārbaudījumi. Tas nav nosodījums. Aizgājušajā nedēļā studējām Bībeli kursa “Lasīsim Bībeli” ietvaros. Efeziešiem 2:16 lasījām, ka caur Jēzus Kristus nāvi pie krusta Dievs noārdījis starpsienu starp cilvēku un Dievu. Tāpat sienu, kas šķīra jūdu (izredzēto) tautu no pagāniem. Un caur mūsu ikdienas krustu Viņš noārda sienu starp mums un Dievu, mācot iet Savu ceļu. Tas nav kā bauslības nosodījums, bet aicinājums lūkoties uz Kristus krustu, kas glābj no posta.
* Lasām tālāk, ka *“visi Tā Kunga ceļi ir žēlastība un patiesība ... tiem, kuri tur Viņa derību un Viņa liecības.”(10. pants)* Derība attiecas uz pirmo bausli – Viņš ir mūsu Dievs un mēs – Viņa tauta. **Atzīstot Dievu un pieņemot Viņu arī mūsu pārbaudījumos** un grutībās, mēs izvēlamies Dieva ceļus. Ne vienmēr vieglus, ne vienmēr saprotamus, tomēr ticot, ka Tas Kungs zina labāk.
* *“Kungs, piedod man manu noziegumu ...” 11. pants*. **Mums jāapzinās, ka mūsu noziegums** (M. Luters saka, ka tas ir mūsu iedzimtais grēks) paliek. Mēs nevaram būt pavisam tīri no mūsu grēkiem. Kamēr esam miesā, mēs grēkosim. Tomēr mēs arī dzīvojam Dieva taisnībā kamēr grēku nožēlojiem un pie Dieva tveramies. Tveramies pie Dieva Vārda kā mierinājuma (es pats, daktere Ilze).
* Nākamie panti 25. Psalmā runā **par Dieva bijāšanu**, kas līdzi nes labumu, mantotu zemi, tiem tiek atklāta Dieva derība. Dievs draudzējas ar tiem, kuri Viņu bijā. Pie tiem parādās Dieva taisnība un žēlastība. Dievs tiem atklāj Rakstu noslēpumus. Un Luters savas pārdomas par šiem 25. Psalma vārdiem no 8-14 pantiem noslēdz ar vārdiem: “ak, kaut cilvēki gribētu atzīt savu grēku un būt grēcinieki!”.
* Mt. ev. 17. nodaļā lasām tekstu par mācekļiem, kurus Jēzus paņēmis līdzi uz kalnu un tur viņi piedzīvo sastapšanos ar Dieva balsi, Jēzus apskaidrošanu. Dieva balss ir tā, kas liek mācekļiem izbīties. Dieva balss apstiprina to, ka **Jēzus ir mīļais Dieva Dēls, pie kura Dieva labs prāts**. Un, ka svarīgi Viņu klausīt. Šie ir arī vārdi, kas tika teikti Jēzum pie kristībām. Mēs varam teikt, ka šos vārdus Tas Kungs saka ikvienam no mums, kurš atsaucamies ticēt uz Jēzu un ļauties kristīties.
* Proti, ja mēs izvēlamies iet Dieva ceļus, ticībā uz Jēzus nāvi pie krusta, bijājam Dievu un vēlamies Viņam paklausīt, tad **Dieva taisnība un Viņa labvēlība ir ar mums.** Dievs savu žēlastību izlej pār ikvienu, kurš tiecas pretim Viņam. Viņš no Savas puses visu ir izdarījis. Kā saka: bumbiņa ir mūsu pusē. Vai mēs pieņemam Viņa žēlastību? Vai pieņemam Viņa mācību? Jā, arī pārmācību? Vai bijājam Dievu?
* Arī tad, kad visu nesaprotam un daudzas lietas (īpaši Krievijas-Ukrainas kara kontekstā) mums nav saprotamas, pieņemamas, **vai mēs turpinām Dievu bijāt, Viņu pielūgt un uz Viņu cerēt?** Patiesībā, mums jau nav nekādas citādas alternatīvas. Lielos vadītājus un lielvaras jau neviens cits nevar ietekmēt kā vien Dievs. Mums nākas paļauties uz To Kungu, kurš visu zina un kurš darīs tā, ka pēcgalā pie tiem, kuri meklē To Kungu, notiks taisnība. Celsim savas sirdis uz Dievu un dosim Viņam godu! Āmen.]]> 6627868 no no Sun, 13 Mar 2022 10:00:00 +0100 2022-03-13T10:00:00+01:00 21:29 https://hearthis.at/luteradraudze/22-03-06/ ​1   Pēc tam Dievs pārbaudīja Ābrahāmu un viņam teica: “Ābrahām!” Un tas sacīja: “Es te!” 2 Un viņš teica: “Ņem nu savu dēlu, savu vienīgo, kuru tu mīli, – Īzaku, ej uz Morijas zemi un upurē viņu tur kā sadedzināmo upuri uz kalna, kur es tev teikšu!” 3 Ābrahāms cēlās agri no rīta, apsegloja ēzeli, paņēma sev līdzi divus puišus, savu dēlu Īzaku, sacirta sadedzināmajam upurim malku, cēlās un gāja uz to vietu, par kuru Dievs viņam teica. 4 Trešajā dienā Ābrahāms pacēla savas acis un iztālēm ieraudzīja to vietu. 5 Un Ābrahāms teica saviem puišiem: “Palieciet šeit ar ēzeli, bet mēs ar zēnu iesim līdz turienei, pielūgsim un tad atgriezīsimies pie jums.” 6 Un Ābrahāms ņēma upurmalku, uzkrāva savam dēlam Īzakam, pats ņēma uguni un nazi, un viņi gāja abi kopā. 7 Un Īzaks teica savam tēvam Ābrahāmam: “Mans tēvs!” – un viņš teica: “Es te, mans dēls!” – un tas sacīja: “Re, uguns un malka, bet kur ir jērs sadedzināmajam upurim?” 8 Ābrahāms teica: “Dievs pats sev sagādās jēru sadedzināmajam upurim, mans dēls.” Un viņi gāja abi kopā. 9  Un viņi nonāca tai vietā, par kuru Dievs viņam bija teicis, un Ābrahāms tur uzcēla altāri, sakārtoja malku, sasēja savu dēlu Īzaku un nolika viņu uz altāra virs malkas. 10 Ābrahāms izstiepa savu roku un ņēma nazi, lai nokautu savu dēlu. 11 Un Kunga eņģelis sauca uz viņu no debesīm: “Ābrahām, Ābrahām!” Un viņš teica: “Es te!” 12 Un tas teica: “Neizstiep savu roku pret zēnu un nedari viņam neko, jo tagad es zinu, ka tu bīsties Dieva un neesi manis dēļ taupījis savu vienīgo dēlu!” 13 Ābrahāms pacēla savas acis, paskatījās, un redzi – aiz muguras krūmos ar ragiem aizķēries auns, un Ābrahāms gāja, paņēma aunu un upurēja to par sadedzināmo upuri sava dēla vietā. 14 To vietu Ābrahāms nosauca vārdā: Kungs gādās;

2 Corinthians 5:21 - 6:11
​1 Mēs, viņam līdzi darbodamies, aicinām jūs nebūt tādiem, kas velti saņēmuši Dieva žēlastību. 2  Jo viņš saka:
savas labvēlības laikā es tevi uzklausīju
un glābšanas dienā es nācu tev palīgā.
Redzi, tagad ir Dieva labvēlības laiks, redzi, tagad ir glābšanas diena. 3 Mēs nekur neesam par iemeslu piedauzībai, lai mūsu kalpošana nesaņemtu pārmetumus, 4 bet visur parādām sevi kā Dieva kalpus ar lielu izturību ciešanās, trūkumā un bezizejā, 5  zem sitieniem, cietumos, nemieros un smagā darbā, bez miega un bez ēdiena, 6 šķīstībā, ticības atziņā, pacietībā un krietnumā, Svētajā Garā un neliekuļotā mīlestībā, 7 patiesības vārdā un Dieva spēkā ar taisnības ieročiem gan labajā, gan kreisajā rokā, 8 ar pagodinājumu un apkaunojumu, ar apmelojumiem un slavinājumiem, kā tādi, kas maldina, tomēr ir patiesi, 9 kā nepazīstami, tomēr labi zināmi, kā mirēji, bet redzi – vēl aizvien esam dzīvi, kā pārmācībai pakļauti, bet nenogalināmi, 10 kā nobēdājušies, bet vienmēr priecīgi, kā nabagi, bet kas daudzus dara bagātus, kā tādi, kam nav nekā, bet kam ir viss. 11 Mēs ar jums, korintieši, runājam atklāti, mūsu sirds ir plaši atvērta.

Matthew 4:1-11
1  Tad Gars aizveda Jēzu tuksnesī, ka viņš tiktu velna kārdināts. 2 Kad viņš bija gavējis četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, viņš izsalka. 3 Kārdinātājs, piestājies viņam, sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, saki, lai šie akmeņi top par maizi.” 4  Bet Jēzus atbildēja: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva mutes.” 5 Tad velns viņu aizveda uz svēto pilsētu, pacēla viņu uz tempļa jumta malas un sacīja: 6  “Ja tu esi Dieva Dēls, meties lejā, jo ir rakstīts: viņš saviem eņģeļiem dos pavēli tevis dēļ, un tie tevi uz rokām nesīs, lai tu savu kāju pie akmens nepiedauzītu.” 7  Jēzus viņam sacīja: “Bet ir arī rakstīts: nekārdini Kungu, savu Dievu.” 8 Atkal velns viņu aizveda uz ļoti augstu kalnu un rādīja viņam visas pasaules valstis un to godību, 9 un sacīja: “To visu es tev došu, ja tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi.” 10  Tad Jēzus viņam sacīja: “Atkāpies, sātan! Jo ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo.” 11 Tad velns viņu atstāja; un, redzi, eņģeļi nāca un viņam kalpoja.

Ir iesācies gavēņa laiks.
Mēs dzirdējām, ka Jēzus tikai aizvests tuksnesī, lai Viņš tiktu velna kārdināts.
Un mēs redzam, ka kārdinātājs sāka Jēzu kārdināt tikai tad, kad Jēzus gavēja 40 dienas un 40 naktis.
Tuksnesis, kurā atradās Jēzus ir, kas atrodas starp Jeruzālemi nāves jūru,
Šis tuksnesis saucas Ješimona – iztukšošana.
tas ir vairāk kā 100km2 liels.
Kura smiltis ir kā dzelteni putekļi, kuri saulei spīdot kļūst ļoti karsti.
Šis tuksnesis ir vieta, kur var piedzīvot lielu vientulību.
Man šķiet mazliet interesanti un mulsinoši tas, ka Gars jeb Svētais Gars aizveda Jēzu tuksnesī, lai Viņš tiktu velna kārdināts.
Te jau vien ir ko domāt…
Es domāju, ka mazliet ir jāsaprot vārdi kārdināt un pārbaudīt.
Šis vārds “pārbaudīt” nes sevī vairākas nozīmes,
un to var latviešu valodā dažādi izprast atkarībā no konteksta.
Mēs varētu teikt, ka šis vārds “pārbaudīt” nes sevī nozīmes kā norūdīt izmēģināt un arī citas nozīmes.
Ja mēs runājam, piemēram, par metāla konstrukcijām, skrūvēm, kas to satur kopā, tad inženieri izrēķina kādu slodzi tām vajadzētu turēt.
Bet izražojot šīs skrūves tās tiek pārbaudītas zem daudz lielākas slodzes nekā šajās konstrukcijās tas ir vajadzīgs,
lai pārliecinātos, ka tās šo konstrukciju ar uzviju izturēs,
ja nē tad ir nepieciešami uzlabojumi tehnoloģijā vai metāla sastāvā utt.
Līdzīgi arī mēs tiekam pārbaudīti pirms mēs veicam kādu svarīgu Dieva uzdevumu.
Jo šis uzdevums, ko Dievs mums uztic ir ļoti svarīgs.
Bet tas, kam Jēzus gatavojās ir Viņa aktīvā kalpošana trīs gadus un pēc tam krusta nāve, nokāpšana ellē un augšāmcelšanās.
Jēzus uzdevums ir liels un ļoti atbildīgs.
Tātad Gars aizveda Jēzu tuksnesī, ka Jēzus varētu iziet šo pārbaudījumu
un velns Jēzu kārdināja.
Savukārt kārdināt nozīmē mēģināt novest no ceļa, ievest grēkā, pavedināt uz grēku utt.
Šādi velni rīkojas ar jebkuru kristieti
Un to pats sātans mēģināja darīt pie Jēzus.
Jēzus pārbaudījums nebija vien sātans.
Jēzus gavēja 40 dienas un 40 naktis.
Un sātans sāka Jēzu kārdināt pēc gavēšanas, kad Jēzus bija jau fiziski un emocionāli noguris, izsalcis un novārdzis.
Un mēs lasām, ka Jēzus bija izsalcis
Un sātans kārdina Jēzu pārvērst akmeņus par maizi.
Ne vien, ka Jēzus ir izsalcis un grib ēst, jo mēs te nevaram saprast, cik ilgi Jēzus ir apņēmies gavēt vai Viņa gavēnis jau bija beidzies vai ne.
Otrkārt sātans saka – ja Tu esi Dieva Dēls.
Līdzīgi kā tas darīja Ēdenes dārzā kārdinādams cilvēku – izšaubīdams.
Cilvēkam pilnīgi skaidri Dievs pateica, kas viņi ir, kas tiem nodots valdīšanā, kas tiem jādara, un ko tie nedrīkst darīt.
Un tad nāk čūska un uz tām lietām, kas ir pilnīgi skaidras saka “vai tiešām Dievs tā teica?..”
Un arī Jēzum sātans saka, ja Tu esi Dieva Dēls…
Tā pasakot, šis skaidrais fakts tiek apšaubīts – bez maz vai “nez vai Tu esi”
Un to atkal apstiprināt var vien pierādot jeb izdarot to ko sātans saka – pārvēršot akmeni par maizi.
Visi tie paši āķi, kas Ēdenes dārzā.
Kalpojot ar atbrīvošanu mēs esam iemācījušies, ka, lai cik labu lietu velni nepiedāvātu
Lai cik sakarīgu kompromisu tie nesolītu, nedrīkst piekrist tikai tādēļ, ka tie ir velni,
Nekādus labumus, ko tie piedāvā nedrīkst ņemt, kaut ar tie ir ļoti vilinoši, mums jāatceras, ka tie aizvedīs pazušanā.
Nedrīkst ar tiem runāt ne kā zemāki par tiem, ne līdzvērtīgi kā tikai pavēlot Jēzus Vārdā un autoritātē.
Ādams un Ieva tieši uz to arī iekrita, jo uztvēra čūsku kā tādu, kas tiem vēl labu.
Kad mēs redzam iespēju kaut ko iegūt nelegāli vai sevi pasargāt nevis sekojot Dieva norādījumiem, bet sātana kārdinājumiem utt.
Mēs iegūstam saistības un postu.
Un ir daudz grūtāk stāvēt pretim sātana kārdinājumiem, kad mēs esam noguruši, izsalkuši, ievainoti.
Es pie sevis ļoti labi zinu, ka tad, kad esmu ļoti noguris, bet no manis prasa izdarīt to, ko vairs nevaru, mana iecietība kaut kur pazūd
Un es sevi vairs nepazīstu cik es palieku īgns.
Domājot par Jēzu kurš gavējis 40 diennaktis ir izsalcis, kuram sātans vēl sāk izšaubīt pašapziņu.
Cik viegli ir šādam kārdinājumam stāvēt pretim?
Bet tad, kad mēs šo jautājumu uzdosim sev mūs grūtajos kārdinājumos, mums ir jāatbild sev…
Kas cilvēkam nav iespējams, tas Dievam ir.
Šī atziņa izvedīs mūs cauri jebkuram kārdinājumam, jo to, ko mēs nespējam vairs iznest, Dievs iznes.
Jēzus parāda sātanam vietu
no Jēzus mēs varam mācīties kā uz samudžinātām sātana viltībām reaģēt.
Atcerēties To, kas ir mūsu Dievs
Pirmkārt, ka ne ēšana ir dievs, kuras dēļ mēs visu atdodam, bet Dievs un Viņa vārds ir tas, kas dod dzīvību.
Un par ēšanu Dievs parūpēsies…
Jēzus ļāva Dievam par sevi parūpēties, tad, kad kārdināšana beidzās.
Nāca Dieva eņģeļi un Viņam kalpoja
Bet sātana palīdzību Jēzus noraidīja.
Sātans šādās situācijās parāda, ka, ja nepieņems no tā palīdzību, tad ir beigas.
Tas iedzen bezizejā, lai tik cilvēks pieņemtu tā palīdzību un pakalpojumus tā paverdzinot, lai vēlāk varētu iznīcināt.

Tālāk sātans kārdina Jēzu, lai Jēzus kārdina Dievu līdzīgi kā sātans pats to dara ar Jēzu.
Esmu dzirdējis, ka kāds sludinātājs dzēra indi, lai parādītu, ka Dieva vārds par nāvīgām zālēm darbojas.
Jā, tā ir rakstīts, gan par nāvīgām zālēm, gan par to, ka eņģeļi neļaus kājai pie akmens piedurties.
Bet kādā kontekstā tas notiek?
Tā kārdināšana izpaužas Dieva provocēšanā
Un tā negantība ir tieši tajā, ka man ir vara Dievam piespiest rīkoties, jo Viņš taču neies pret savu vārdu – savā ziņā šantāža.
Plus ar kādu motivāciju tas tiek darīts – lai panāktu savus mērķus.
Tātad lietot Dievu saviem mērķiem.
Un tur jau Dievs pārstāj būt Dievs, tur par dievu kļūst pats šis provocētājs.
Tādēļ arī šāda Dieva kārdināšana ir tik zaimojoša un bīstama.
Tad, kad velniem neizdodas mūs kārdināt un pavedināt ar savām viltībām, tad tie pavisam atklāti sāk darboties
Sātans te iet uz visu banku.
Tas Jēzum piedāvā visu, ko ir dēļ cilvēku nepaklausības Dievam un grēkā krišanas ieguvis.
Bet tajā pašā laikā arī tie ir meli.
It kā gaisa valdnieks velns valda pār pasauli, bet mums jāatceras, ka sātans nav Dieva konkurents.
Sātans ar Dievu nav divi vienlīdzīgi spēki, kuri cīnās savā starpā.
Sātans ar visiem kritušajiem eņģeļiem ir Dieva radības
un paši ir Dieva īpašums, kuri ir sadumpojušies un nostājušies pret Dievu kā to izdarīja daļēji arī cilvēks.
Dievs pār to visu spriedīs taisnīgu tiesu
bet velni nevar kā radības pretendēt uz kaut ko kā savu, jo tie neko nav radījuši.
Tāpat mēs cilvēki nevaram pretendēt uz kaut ko savu.
“Dievs tā ir mana māja, redzi, man ir zemes grāmata, kur tā ir ierakstīta uz manu vārdu. Es sapelnīju un to uzcēlu”
Tā tiešām ir, cilvēks to ir uzcēlis, lietojot Dieva resursus, kuri vispār izaug uz šīs planētas.
Beigu beigās mēs paši piederam Dievam un lietojām spēku, enerģiju, veselību, gaisu, kas pieder Dievam.
Mēs nedrīkstam sevi mānīt, jo, ja mēs sevi mānām, tad velniem mēs esam saldais ēdiens
Tiem ļoti viegli ir piemānīt cilvēku, kurš nav patiess ar Dievu un neredz kā īstenībā lietas stāv.
Velns piedāvā Jēzum to, kas tam nepieder.
Un tas vēlas, lai Dievs pielūdz radību, ka tas varētu būt augstāks par Dievu.
Es nespēju iedomāties lielāku nekaunību un uzdrīkstēšanos “naglostj” ka radība varētu pašu Radītāju piekukuļot ar Viņa paša īpašumu un veidojumu,
lai Radītājs to pielūgtu.
Jēzus nevis izpērk mūs no velna varas mirstot pie krusta, bet samaksā par mūsu grēkiem,
lai mūs attaisnotu Dieva taisnīgajā tiesā, kur tiks tiesāti arī paši velni.
Un samaksājot par mūsu grēkiem un taisnojot mūs Dieva priekšā arī velni zaudē savu varu pār mums.
Jo Jēzū Kristū mūsu grēki tiek piedoti, bet velni tiek cilvēkam klāt tikai caur grēkiem.

Līdzīgs mēģinājums vēlreiz ar šo trešo kārdinājumu bija vēlāk caur Pēteri,
kad Pēteris mēģināja Jēzu pierunāt izvairīties no krusta nāves.
Jēzus teica to pašu, ko šeit: “Atkāpies sātan.”
Mums katram mūsu drošība un dzīvība ir svarīga, bet ne svarīgāka par to, kas mūs ir Radījis, uztur un mīl
Ne svarīgāka par Dzīvības Kungu, kurš mums dzīvību dod un pat, ja mēs mirstam Viņš mūs augšāmceļ.
Noslēdzot.
Jēzus mūs labi saprot, saprot mūsu vājības, jo pats tika kārdināts.
Arī mums ir jāsaprot, ka mēs tiksim kārdināti un pārbaudīti.
Jēkabs saka, lai turam to par lielu prieku, ka nonākam pārbaudījumos un kārdināšanās.
Tā mēs paliekam garīgi vēl stiprāki
Un varam priecāties, ka Dievs mūs izraugās kādam svarīgam uzdevumam, kur Viņš ir mūs novērtējis par cienīgiem to veikt.
Cita lieta ir mūsu pašu kārības, bet par to kādu citu reizi.
Lai ikvienam ir Dieva palīgs ikvienā pārbaudījumā un lai svētīgs un Dieva klātbūtnes piepildīts šis gavēņa laiks.
AMEN.]]> ​1   Pēc tam Dievs pārbaudīja Ābrahāmu un viņam teica: “Ābrahām!” Un tas sacīja: “Es te!” 2 Un viņš teica: “Ņem nu savu dēlu, savu vienīgo, kuru tu mīli, – Īzaku, ej uz Morijas zemi un upurē viņu tur kā sadedzināmo upuri uz kalna, kur es tev teikšu!” 3 Ābrahāms cēlās agri no rīta, apsegloja ēzeli, paņēma sev līdzi divus puišus, savu dēlu Īzaku, sacirta sadedzināmajam upurim malku, cēlās un gāja uz to vietu, par kuru Dievs viņam teica. 4 Trešajā dienā Ābrahāms pacēla savas acis un iztālēm ieraudzīja to vietu. 5 Un Ābrahāms teica saviem puišiem: “Palieciet šeit ar ēzeli, bet mēs ar zēnu iesim līdz turienei, pielūgsim un tad atgriezīsimies pie jums.” 6 Un Ābrahāms ņēma upurmalku, uzkrāva savam dēlam Īzakam, pats ņēma uguni un nazi, un viņi gāja abi kopā. 7 Un Īzaks teica savam tēvam Ābrahāmam: “Mans tēvs!” – un viņš teica: “Es te, mans dēls!” – un tas sacīja: “Re, uguns un malka, bet kur ir jērs sadedzināmajam upurim?” 8 Ābrahāms teica: “Dievs pats sev sagādās jēru sadedzināmajam upurim, mans dēls.” Un viņi gāja abi kopā. 9  Un viņi nonāca tai vietā, par kuru Dievs viņam bija teicis, un Ābrahāms tur uzcēla altāri, sakārtoja malku, sasēja savu dēlu Īzaku un nolika viņu uz altāra virs malkas. 10 Ābrahāms izstiepa savu roku un ņēma nazi, lai nokautu savu dēlu. 11 Un Kunga eņģelis sauca uz viņu no debesīm: “Ābrahām, Ābrahām!” Un viņš teica: “Es te!” 12 Un tas teica: “Neizstiep savu roku pret zēnu un nedari viņam neko, jo tagad es zinu, ka tu bīsties Dieva un neesi manis dēļ taupījis savu vienīgo dēlu!” 13 Ābrahāms pacēla savas acis, paskatījās, un redzi – aiz muguras krūmos ar ragiem aizķēries auns, un Ābrahāms gāja, paņēma aunu un upurēja to par sadedzināmo upuri sava dēla vietā. 14 To vietu Ābrahāms nosauca vārdā: Kungs gādās;

2 Corinthians 5:21 - 6:11
​1 Mēs, viņam līdzi darbodamies, aicinām jūs nebūt tādiem, kas velti saņēmuši Dieva žēlastību. 2  Jo viņš saka:
savas labvēlības laikā es tevi uzklausīju
un glābšanas dienā es nācu tev palīgā.
Redzi, tagad ir Dieva labvēlības laiks, redzi, tagad ir glābšanas diena. 3 Mēs nekur neesam par iemeslu piedauzībai, lai mūsu kalpošana nesaņemtu pārmetumus, 4 bet visur parādām sevi kā Dieva kalpus ar lielu izturību ciešanās, trūkumā un bezizejā, 5  zem sitieniem, cietumos, nemieros un smagā darbā, bez miega un bez ēdiena, 6 šķīstībā, ticības atziņā, pacietībā un krietnumā, Svētajā Garā un neliekuļotā mīlestībā, 7 patiesības vārdā un Dieva spēkā ar taisnības ieročiem gan labajā, gan kreisajā rokā, 8 ar pagodinājumu un apkaunojumu, ar apmelojumiem un slavinājumiem, kā tādi, kas maldina, tomēr ir patiesi, 9 kā nepazīstami, tomēr labi zināmi, kā mirēji, bet redzi – vēl aizvien esam dzīvi, kā pārmācībai pakļauti, bet nenogalināmi, 10 kā nobēdājušies, bet vienmēr priecīgi, kā nabagi, bet kas daudzus dara bagātus, kā tādi, kam nav nekā, bet kam ir viss. 11 Mēs ar jums, korintieši, runājam atklāti, mūsu sirds ir plaši atvērta.

Matthew 4:1-11
1  Tad Gars aizveda Jēzu tuksnesī, ka viņš tiktu velna kārdināts. 2 Kad viņš bija gavējis četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, viņš izsalka. 3 Kārdinātājs, piestājies viņam, sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, saki, lai šie akmeņi top par maizi.” 4  Bet Jēzus atbildēja: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva mutes.” 5 Tad velns viņu aizveda uz svēto pilsētu, pacēla viņu uz tempļa jumta malas un sacīja: 6  “Ja tu esi Dieva Dēls, meties lejā, jo ir rakstīts: viņš saviem eņģeļiem dos pavēli tevis dēļ, un tie tevi uz rokām nesīs, lai tu savu kāju pie akmens nepiedauzītu.” 7  Jēzus viņam sacīja: “Bet ir arī rakstīts: nekārdini Kungu, savu Dievu.” 8 Atkal velns viņu aizveda uz ļoti augstu kalnu un rādīja viņam visas pasaules valstis un to godību, 9 un sacīja: “To visu es tev došu, ja tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi.” 10  Tad Jēzus viņam sacīja: “Atkāpies, sātan! Jo ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo.” 11 Tad velns viņu atstāja; un, redzi, eņģeļi nāca un viņam kalpoja.

Ir iesācies gavēņa laiks.
Mēs dzirdējām, ka Jēzus tikai aizvests tuksnesī, lai Viņš tiktu velna kārdināts.
Un mēs redzam, ka kārdinātājs sāka Jēzu kārdināt tikai tad, kad Jēzus gavēja 40 dienas un 40 naktis.
Tuksnesis, kurā atradās Jēzus ir, kas atrodas starp Jeruzālemi nāves jūru,
Šis tuksnesis saucas Ješimona – iztukšošana.
tas ir vairāk kā 100km2 liels.
Kura smiltis ir kā dzelteni putekļi, kuri saulei spīdot kļūst ļoti karsti.
Šis tuksnesis ir vieta, kur var piedzīvot lielu vientulību.
Man šķiet mazliet interesanti un mulsinoši tas, ka Gars jeb Svētais Gars aizveda Jēzu tuksnesī, lai Viņš tiktu velna kārdināts.
Te jau vien ir ko domāt…
Es domāju, ka mazliet ir jāsaprot vārdi kārdināt un pārbaudīt.
Šis vārds “pārbaudīt” nes sevī vairākas nozīmes,
un to var latviešu valodā dažādi izprast atkarībā no konteksta.
Mēs varētu teikt, ka šis vārds “pārbaudīt” nes sevī nozīmes kā norūdīt izmēģināt un arī citas nozīmes.
Ja mēs runājam, piemēram, par metāla konstrukcijām, skrūvēm, kas to satur kopā, tad inženieri izrēķina kādu slodzi tām vajadzētu turēt.
Bet izražojot šīs skrūves tās tiek pārbaudītas zem daudz lielākas slodzes nekā šajās konstrukcijās tas ir vajadzīgs,
lai pārliecinātos, ka tās šo konstrukciju ar uzviju izturēs,
ja nē tad ir nepieciešami uzlabojumi tehnoloģijā vai metāla sastāvā utt.
Līdzīgi arī mēs tiekam pārbaudīti pirms mēs veicam kādu svarīgu Dieva uzdevumu.
Jo šis uzdevums, ko Dievs mums uztic ir ļoti svarīgs.
Bet tas, kam Jēzus gatavojās ir Viņa aktīvā kalpošana trīs gadus un pēc tam krusta nāve, nokāpšana ellē un augšāmcelšanās.
Jēzus uzdevums ir liels un ļoti atbildīgs.
Tātad Gars aizveda Jēzu tuksnesī, ka Jēzus varētu iziet šo pārbaudījumu
un velns Jēzu kārdināja.
Savukārt kārdināt nozīmē mēģināt novest no ceļa, ievest grēkā, pavedināt uz grēku utt.
Šādi velni rīkojas ar jebkuru kristieti
Un to pats sātans mēģināja darīt pie Jēzus.
Jēzus pārbaudījums nebija vien sātans.
Jēzus gavēja 40 dienas un 40 naktis.
Un sātans sāka Jēzu kārdināt pēc gavēšanas, kad Jēzus bija jau fiziski un emocionāli noguris, izsalcis un novārdzis.
Un mēs lasām, ka Jēzus bija izsalcis
Un sātans kārdina Jēzu pārvērst akmeņus par maizi.
Ne vien, ka Jēzus ir izsalcis un grib ēst, jo mēs te nevaram saprast, cik ilgi Jēzus ir apņēmies gavēt vai Viņa gavēnis jau bija beidzies vai ne.
Otrkārt sātans saka – ja Tu esi Dieva Dēls.
Līdzīgi kā tas darīja Ēdenes dārzā kārdinādams cilvēku – izšaubīdams.
Cilvēkam pilnīgi skaidri Dievs pateica, kas viņi ir, kas tiem nodots valdīšanā, kas tiem jādara, un ko tie nedrīkst darīt.
Un tad nāk čūska un uz tām lietām, kas ir pilnīgi skaidras saka “vai tiešām Dievs tā teica?..”
Un arī Jēzum sātans saka, ja Tu esi Dieva Dēls…
Tā pasakot, šis skaidrais fakts tiek apšaubīts – bez maz vai “nez vai Tu esi”
Un to atkal apstiprināt var vien pierādot jeb izdarot to ko sātans saka – pārvēršot akmeni par maizi.
Visi tie paši āķi, kas Ēdenes dārzā.
Kalpojot ar atbrīvošanu mēs esam iemācījušies, ka, lai cik labu lietu velni nepiedāvātu
Lai cik sakarīgu kompromisu tie nesolītu, nedrīkst piekrist tikai tādēļ, ka tie ir velni,
Nekādus labumus, ko tie piedāvā nedrīkst ņemt, kaut ar tie ir ļoti vilinoši, mums jāatceras, ka tie aizvedīs pazušanā.
Nedrīkst ar tiem runāt ne kā zemāki par tiem, ne līdzvērtīgi kā tikai pavēlot Jēzus Vārdā un autoritātē.
Ādams un Ieva tieši uz to arī iekrita, jo uztvēra čūsku kā tādu, kas tiem vēl labu.
Kad mēs redzam iespēju kaut ko iegūt nelegāli vai sevi pasargāt nevis sekojot Dieva norādījumiem, bet sātana kārdinājumiem utt.
Mēs iegūstam saistības un postu.
Un ir daudz grūtāk stāvēt pretim sātana kārdinājumiem, kad mēs esam noguruši, izsalkuši, ievainoti.
Es pie sevis ļoti labi zinu, ka tad, kad esmu ļoti noguris, bet no manis prasa izdarīt to, ko vairs nevaru, mana iecietība kaut kur pazūd
Un es sevi vairs nepazīstu cik es palieku īgns.
Domājot par Jēzu kurš gavējis 40 diennaktis ir izsalcis, kuram sātans vēl sāk izšaubīt pašapziņu.
Cik viegli ir šādam kārdinājumam stāvēt pretim?
Bet tad, kad mēs šo jautājumu uzdosim sev mūs grūtajos kārdinājumos, mums ir jāatbild sev…
Kas cilvēkam nav iespējams, tas Dievam ir.
Šī atziņa izvedīs mūs cauri jebkuram kārdinājumam, jo to, ko mēs nespējam vairs iznest, Dievs iznes.
Jēzus parāda sātanam vietu
no Jēzus mēs varam mācīties kā uz samudžinātām sātana viltībām reaģēt.
Atcerēties To, kas ir mūsu Dievs
Pirmkārt, ka ne ēšana ir dievs, kuras dēļ mēs visu atdodam, bet Dievs un Viņa vārds ir tas, kas dod dzīvību.
Un par ēšanu Dievs parūpēsies…
Jēzus ļāva Dievam par sevi parūpēties, tad, kad kārdināšana beidzās.
Nāca Dieva eņģeļi un Viņam kalpoja
Bet sātana palīdzību Jēzus noraidīja.
Sātans šādās situācijās parāda, ka, ja nepieņems no tā palīdzību, tad ir beigas.
Tas iedzen bezizejā, lai tik cilvēks pieņemtu tā palīdzību un pakalpojumus tā paverdzinot, lai vēlāk varētu iznīcināt.

Tālāk sātans kārdina Jēzu, lai Jēzus kārdina Dievu līdzīgi kā sātans pats to dara ar Jēzu.
Esmu dzirdējis, ka kāds sludinātājs dzēra indi, lai parādītu, ka Dieva vārds par nāvīgām zālēm darbojas.
Jā, tā ir rakstīts, gan par nāvīgām zālēm, gan par to, ka eņģeļi neļaus kājai pie akmens piedurties.
Bet kādā kontekstā tas notiek?
Tā kārdināšana izpaužas Dieva provocēšanā
Un tā negantība ir tieši tajā, ka man ir vara Dievam piespiest rīkoties, jo Viņš taču neies pret savu vārdu – savā ziņā šantāža.
Plus ar kādu motivāciju tas tiek darīts – lai panāktu savus mērķus.
Tātad lietot Dievu saviem mērķiem.
Un tur jau Dievs pārstāj būt Dievs, tur par dievu kļūst pats šis provocētājs.
Tādēļ arī šāda Dieva kārdināšana ir tik zaimojoša un bīstama.
Tad, kad velniem neizdodas mūs kārdināt un pavedināt ar savām viltībām, tad tie pavisam atklāti sāk darboties
Sātans te iet uz visu banku.
Tas Jēzum piedāvā visu, ko ir dēļ cilvēku nepaklausības Dievam un grēkā krišanas ieguvis.
Bet tajā pašā laikā arī tie ir meli.
It kā gaisa valdnieks velns valda pār pasauli, bet mums jāatceras, ka sātans nav Dieva konkurents.
Sātans ar Dievu nav divi vienlīdzīgi spēki, kuri cīnās savā starpā.
Sātans ar visiem kritušajiem eņģeļiem ir Dieva radības
un paši ir Dieva īpašums, kuri ir sadumpojušies un nostājušies pret Dievu kā to izdarīja daļēji arī cilvēks.
Dievs pār to visu spriedīs taisnīgu tiesu
bet velni nevar kā radības pretendēt uz kaut ko kā savu, jo tie neko nav radījuši.
Tāpat mēs cilvēki nevaram pretendēt uz kaut ko savu.
“Dievs tā ir mana māja, redzi, man ir zemes grāmata, kur tā ir ierakstīta uz manu vārdu. Es sapelnīju un to uzcēlu”
Tā tiešām ir, cilvēks to ir uzcēlis, lietojot Dieva resursus, kuri vispār izaug uz šīs planētas.
Beigu beigās mēs paši piederam Dievam un lietojām spēku, enerģiju, veselību, gaisu, kas pieder Dievam.
Mēs nedrīkstam sevi mānīt, jo, ja mēs sevi mānām, tad velniem mēs esam saldais ēdiens
Tiem ļoti viegli ir piemānīt cilvēku, kurš nav patiess ar Dievu un neredz kā īstenībā lietas stāv.
Velns piedāvā Jēzum to, kas tam nepieder.
Un tas vēlas, lai Dievs pielūdz radību, ka tas varētu būt augstāks par Dievu.
Es nespēju iedomāties lielāku nekaunību un uzdrīkstēšanos “naglostj” ka radība varētu pašu Radītāju piekukuļot ar Viņa paša īpašumu un veidojumu,
lai Radītājs to pielūgtu.
Jēzus nevis izpērk mūs no velna varas mirstot pie krusta, bet samaksā par mūsu grēkiem,
lai mūs attaisnotu Dieva taisnīgajā tiesā, kur tiks tiesāti arī paši velni.
Un samaksājot par mūsu grēkiem un taisnojot mūs Dieva priekšā arī velni zaudē savu varu pār mums.
Jo Jēzū Kristū mūsu grēki tiek piedoti, bet velni tiek cilvēkam klāt tikai caur grēkiem.

Līdzīgs mēģinājums vēlreiz ar šo trešo kārdinājumu bija vēlāk caur Pēteri,
kad Pēteris mēģināja Jēzu pierunāt izvairīties no krusta nāves.
Jēzus teica to pašu, ko šeit: “Atkāpies sātan.”
Mums katram mūsu drošība un dzīvība ir svarīga, bet ne svarīgāka par to, kas mūs ir Radījis, uztur un mīl
Ne svarīgāka par Dzīvības Kungu, kurš mums dzīvību dod un pat, ja mēs mirstam Viņš mūs augšāmceļ.
Noslēdzot.
Jēzus mūs labi saprot, saprot mūsu vājības, jo pats tika kārdināts.
Arī mums ir jāsaprot, ka mēs tiksim kārdināti un pārbaudīti.
Jēkabs saka, lai turam to par lielu prieku, ka nonākam pārbaudījumos un kārdināšanās.
Tā mēs paliekam garīgi vēl stiprāki
Un varam priecāties, ka Dievs mūs izraugās kādam svarīgam uzdevumam, kur Viņš ir mūs novērtējis par cienīgiem to veikt.
Cita lieta ir mūsu pašu kārības, bet par to kādu citu reizi.
Lai ikvienam ir Dieva palīgs ikvienā pārbaudījumā un lai svētīgs un Dieva klātbūtnes piepildīts šis gavēņa laiks.
AMEN.]]> 6616686 no no Sun, 06 Mar 2022 10:00:00 +0100 2022-03-06T10:00:00+01:00 22:30 https://hearthis.at/luteradraudze/22-03-02/ 02.03.2022. Saldus M. Lutera draudze
Joēla 2:12-19; Zah. 7:4-10

Mt. 6:16-21
*Un, kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši kā liekuļi; jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā gavētāji. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu, ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās. Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.*

Tēzes:
* Par visām trim Rakstu vietām. Joēls: Dievam bezgalīgi laba sirds. Saudzē uz žēlo mūsu/ukraiņu tautu. Mūsu sirds – gribas mājoklis. Saplēšana sirdi, ne drēbes. Gribu mainām. Parādām gribu ar gavēni/lūgšanām/žēlastības dāvanām. (citas Rakstu vietas par Dieva tautu).
* **Caharija: spriest taisnu tiesu, parādīt žēlsirdību un mīlestību. **Ukrainas bēgļi, bet arī cilvēki mums līdzās. Visa šī situācija liks mums pārvērtēt visas iespējas. Un palīdzēt dažiem nejauši sastpatiem un ilgtermiņā kādam tik, cik varam. Dievs neprasa, lai mēs atdotu visu, bet dalītos no tā, ko paši esam saņēmuši.
* **Matejs: par gavēni un mantu, kas debesīs.** Gavēnis nav dievbijības sasniegums. Es – vairāk ssakrāto nastu nolikšana un Dievam tuvošanās. Jo citādi ar lūgšanu citreiz nepietiek, vajag arī gavēt. (par to, kā es to esmu darījis).
* **Gavēnis un lūgšana pirms kāda lēmuma. Ap. D. 13:2, 14:23**
* **Izdzīt dēmonus. Mk. 9:29**
* **Manta, kas debesīs – nodošanās Dievam ar visu savu “namturību”. Kalpot Dievam ar visu sevi!**]]> 02.03.2022. Saldus M. Lutera draudze
Joēla 2:12-19; Zah. 7:4-10

Mt. 6:16-21
*Un, kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši kā liekuļi; jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā gavētāji. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu, ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās. Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.*

Tēzes:
* Par visām trim Rakstu vietām. Joēls: Dievam bezgalīgi laba sirds. Saudzē uz žēlo mūsu/ukraiņu tautu. Mūsu sirds – gribas mājoklis. Saplēšana sirdi, ne drēbes. Gribu mainām. Parādām gribu ar gavēni/lūgšanām/žēlastības dāvanām. (citas Rakstu vietas par Dieva tautu).
* **Caharija: spriest taisnu tiesu, parādīt žēlsirdību un mīlestību. **Ukrainas bēgļi, bet arī cilvēki mums līdzās. Visa šī situācija liks mums pārvērtēt visas iespējas. Un palīdzēt dažiem nejauši sastpatiem un ilgtermiņā kādam tik, cik varam. Dievs neprasa, lai mēs atdotu visu, bet dalītos no tā, ko paši esam saņēmuši.
* **Matejs: par gavēni un mantu, kas debesīs.** Gavēnis nav dievbijības sasniegums. Es – vairāk ssakrāto nastu nolikšana un Dievam tuvošanās. Jo citādi ar lūgšanu citreiz nepietiek, vajag arī gavēt. (par to, kā es to esmu darījis).
* **Gavēnis un lūgšana pirms kāda lēmuma. Ap. D. 13:2, 14:23**
* **Izdzīt dēmonus. Mk. 9:29**
* **Manta, kas debesīs – nodošanās Dievam ar visu savu “namturību”. Kalpot Dievam ar visu sevi!**]]> 6616623 no no Wed, 02 Mar 2022 18:00:00 +0100 2022-03-02T18:00:00+01:00 21:46